trešdiena, 2018. gada 26. septembris

Augusts- Latgale, aušana un krāsošana

Vasaras izskaņā paspēju pabizot apkārt un mazliet izpausties:)
No 2018. gada 30. jūnija līdz 26. augustam izstāžu zālē “Rīgas mākslas telpa” (Kungu ielā 3, Rīgā) bija skatāma XXVI Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkiem veltīta tautas lietišķās mākslas izstāde “Radītprieks”. Izstādes laikā audējas un citi aust gribētāji varēja pieteikties un darboties stellēs ar rožceliņu. Mans devums ir maza 4 stundu aušana, bija patīkami izmēģināt dažādus rakstus pēc iedvesmas.



16 -18 augustā braucām uz Kroma kalnu un rādījām ko protam. Celojām, krāsojām un vērpām ar vārpstiņu. Mācījām vienas adatas pinumu.



Bet augusta beigās piedalījāmies Kuldīgā "3E" jeb "Etno, eko, eho" 





trešdiena, 2018. gada 1. augusts

Zaļenieku 3x3 madarošana

Laikā no 22.-29. jūlijam šogad Zaļeniekos notika 3x3 vispasaules latviešu saiets. Es tiku uzaicināta novadīt nodarbības krāsošanā ar augiem.
Krāsošana notika ārā pie ugunskura zem lielām liepām pie parka dīķiem.
Krāsojām ar šobrīd ziedošiem augiem - zeltslotiņām, vērmelēm, vībotnēm, bērzu lapām, upenēm, ķiršu zariem un lapām, valriekstiem un pelašķiem.
un etnogrāfijā pieejamiem ievestajiem augiem - indigo, sarkankoku un sandalkoku.











pirmdiena, 2018. gada 2. jūlijs

Kazahijas virtuve

Kazahijas tautas dzīvoja kā klejotāji stepēs, ganot lopus. Tikai salīdzinoši nesen tie ir uzsākuši dzīvošanu uz vietas ciemos un pilsētās.
Līdz ar to , ja mums gaļa bija svētku ēdiens, jo pārsvarā pārtikām no tā ko paši izaudzējām tīrumos un dārzos, tad kazahiem tieši pretēji - gaļa ir pieejam nepārtraukti, bet dārzeņus, graudus un augļus gan varēja dabūt tikai sezonā savvaļā vai dodoties uz tirgu.
Tāpēc , ja runā par Kazahijas virtuvi, tad var teikt gaļas ēdieni.
 Vēl viena īpatnība, ceļojot smagas lietas centās neņemt līdzi, tāpēc trauki bija viegli un muzejā redzēju koka katlus apsistus ar skārdu. Šādus katlus uz uguns nelika, bet lai uzvārītu ūdeni, tajā meta uzkarsētus akmeņus. Tātad zupas un putras grūti šādi gatavot.
Senie ēdieni tātad bija - pārsvarā dažādi cepta un sutināta gaļa, jūpinātas desas, žāvējumi un konservējumi jeb skābējumi.
Ēdienu receptes savā starpā sajaukušās ir gan uzbekiem un kazahiem, gan ta'dzikiem un uiguriem.
Ko es nobaudīju?
Tradicionālais ēdiens - Manti
Tie ir palieli ar dažādiem pildījumiem piepildīti pelmeņi., kurus pasniedz ar mērci (_parasti aso piparu vai adžiku) Mīkla negaidīti garšīga, pildījums parasti ir sulīgs ar buljonu iekšā.
pie visiem ēdieniem tiek tradicionāli pasniegta tēja.
Es nogaršoju un iemīlējos Taškentas tējā - zalā vai melnā beramā tēja,kurai gatavošanas laikā pievieno kalnu ziedu medu, citronu šķēlītes un piparmētru.
Beshbarmak
Ēdiens, kas nozīmē pieci pirksti, jo to ēda ar rokām. Ēdiens sastāv no buljonā vārītām mīklas plāksnītēm uz kurā uzliek sutinātu gaļu - parasti zirgu vai aitu.
Vidū saber kaudzīti ar skābētiem sīpoliem - garšīgi!! Ļoti sātīgi.
Klāt uz galda tiek vienmēr nolikta maize - dažādi plāceņi, baursaki,bulciņas.
Vidū mazais baltais ir kurts, raudzēts un sālīts kaltēts piena produkts, līdzīgs Latvijas knapsieriņam.


















Starp uzkodām varu ieteikt - dažādus sierus, riekstus un žāvētus augļus, kazi(zirga gaļas desa), kuyrdak jeb dažādas gaļas sutināti gabaliņi, kumiss, sālīti un skābēti dārzeņi.
Jau modernāks ēdiens (2-3 gadsimtu seni :) ) ir lagmans jeb nūdeļu zupa ar dārzeņiem, gaļas frikadeli un klāt uz šķīvja pasniedz ceptu gareniski pāršķeltu kaulu ar smadzenēm.

Plovs

Plovs ir atsevišķs stāsts! Kad es to nogaršoju, tad sapratu, ka nevarēšu vairs ieēst plovu mūsu valsts izpratnē - ar tomātu pastu un rīsu putru.
Birstošs, ar zirņiem, bārbeli, aprikozēm un rozīnēm, dzeltenajiem burkāniem, safrāna rīsiem un maziem gaļas gabaliņiem virsū, izrotāts ar granātābola sēkliņām un paipala olu. Dievīgs skats, dievīga smarža un garša!
Man tā patika plovs, ka paprasīju recepti. Neticēsiet, es dabūju ne tikai recepti, bet arī cilvēku, kas mani aizveda  uz tirgu un palīdzēja nopirkt sastāvdaļas.
Te būs recepte:
no kreisās puses - auna zirņi, ķiploka galviņa, paprika, Lazar rīsi (vislīdzīgākie būs Basmati), zira jeb savvaļas melnās ķimenes, safrāns
vidū no kreisās - sīpols, melnie graudu pipari, žāvētas aprikozes, rozīnes, bārbele, dzeltenie burkāni
bildē nav, bet vēl nepieciešama aitas gaļa. Sastāvdaļas uz aci, bet uz 1 kg rīsu ir ~600 g gaļas. - Sanāca 5 l katls ar plovu.

Sāk ar to, ka iemērc zirņus un bārbeli , lai tie uzbriest.
Pēc pāris stundām katlā ar biezu dibenu apcep aitu un izkausē aitas astes taukus (alternatīva laba eļļa un jebkura cita gaļa), pieliek piparus, var lauru lapu.
gaļu,  izņem un noliek malā, taukos sacep pusi sīpola līdz gandrīz melnai stadijai - nepieciešams pēc mūsu uzskata piededzināt, sīpolu, piparus un lauru lapu izņem un izmet.
Tad sasmalcina papriku, ja aprikozes ir lielas, tad tās arī sagriež, sarīvē vai smalki sagriež burkānus.
Katlā saliek noskalotus rīsus un kārtām dārzeņus un izmērcētos zirņus, bārbeles, virsū beidz ar rīsiem. Katru kārtu viegli pārkaisa ar ziru un vidū visam ierušina  veselu ķiploka galviņu, kurai nolobīta miza tikai tik daudz, lai neizjauktu galviņu.
Pārlej ar ūdeni, kurā iejaukts safrāns, ūdens jāņem 2-2.2 reizes vairāk kā rīsu. Katla vāku virsū , uz lēnas uguns katlu neaiztiekam aptuveni 1 stundu. (safrāns uz izjūtu)
atveram vāku pieliekam gaļu , vāku virsū , uguni nost. Katlam jāsūt vēl pusstundu vismaz, lai gaļa sūt. Tāpēc svarīgi, lai katls ilgi turētu siltumu. Kārtas nemaisa!!!
Plovs gatavs, kad zirņi ir mīksti (no manas necilās pieredzes). Visgaršīgākais skaitās ķiploks, to dod saimniekam vai viesim - un tas tiešām ir garšīgs, jo sasūcies ar garšvielām.
Izmēģināju un esmu apmierināta!
Ak, un sāls neprasījās, bet ja nu tomēr, tad to pievieno gatavam plovam.

piektdiena, 2018. gada 29. jūnijs

Kazahija, skati un virtuve

Negaidīts ceļojums uz Kazahiju. Lidoju ar tiešo reisu uz Almaty. Mācīšu un stāstīšu par ilgtspējīgiem lietusūdeņu savākšanas un attīrīšanas risinājumiem.
Bet stāsts ir par atpūtu nevis darbu! Nekad nebūtu uz plānojusi ceļojumu uz Kazahiju, jo neko īsti par to nezināju - stepe, zirgi un milzīgas platības....pēc šī ceļojuma es zinu, ka noteikti tur aizbraukšu vēl reiz.
 Pirmais pārsteigums - lidostas vīrieši ir mazāki par mani(mans garums 1.65m), bet tas bija tikai tur , pilsētā bija savādāk.
Dzīvojām pilsētas centrā, lieliskā viesnīcā Renion park hotel   Viesnīcas pirmajā stāvā ir lielisks restorāns ar nacionālo virtuvi!!!!
Apmeklējām arī citas nacionālās virtuves un tāpēc varu ieteikt uzbeku restorānu Tyubeteika un kazahu restorāns Abay
Abay restorāna terasē, skats vien ko ir vērts! Pilsēta pie kājām!
Kā jau var saprast, šeit ir lielas reljefa svārstības, tāpēc devāmies kalnos pārgājienā..

 Ja pilsētā un kalnos līdz 2600 m  ir +26-28 grādu pēc Celsija un skati ir reibinoši



tad nonākot virs 3000m jau tikai vairs +4 grādi pēc Celsija un es vairs neesmu sajūsmā, jo kājas ir slapjas un man ir auksti. Bet nav jau slikti laika apstākļi ir tikai nepareizs apģērbs.


Tāpēc braucām lejā un devos apskatīt pilsētu un vēstures muzeju..






 jurtas iekšpusē...un te mani pieķēra fotogrāfējot :(, izrādās muzejā nedrīkst.
Nu neko darīt tālāk pilsēta





Bija tik interesanti, ka aizmirsu fotogrāfēt.
Nedēļa paskrēja ļoti ātri.
Bet īpašais stāsts ir par ēdieniem!
Tāpēc top vēl viens stāsts tieši par virtuvi

piektdiena, 2018. gada 23. februāris

Ziema klāt

Pamostos nu rīta un konstatēju, ka redzu savu savu elpu. Oho, auksts gan, āra termometrs rāda -27grādus pēc Celsija.

Toties skats ārā DIEVĪGS - viss apsarmojis sudrabaini balts un kaķis sakūkumojies pie ārdurvīm ar nosarmojušām ūsām dusmīgi bļauj, lai taču laižu iekšā. Iešmaucis pa pavērtām balkona durvīm skriešus uz radiatoriem metas sildīt ķepas.
Diena sākusies skaista un braucot uz darbu izbaudu skatu ārpus siltās mašīnas.

Maza atskaitīte par paveiktiem darbiņiem...adatas pinuma zeķes un cimdi - protams - balti kā ziema ārā.
 zeķes sākums, raksts uuoo/uuoo
 jau pabeigtas
un protams cimdiņi ar bārkstīm, raksts uuoouu/uuoouu
Trešajā februārī iesākās mana šī gada krāsošanas tūre. Sākums Saldus pusē Puteņu mājās. Kā mums gāja var redzēt šeit

trešdiena, 2017. gada 22. novembris

24. novembrī no plkst. 11:00 līdz 20:00 un 25. novembrī no plkst. 10:00 līdz 15:00 Dobeles Amatu mājā VAKARĒSANA kopā ar Līgu Reiteri, Ritvaru Toču, Dainu Ieviņu un biedrību „RadDoma”.

Vakarēšana ir kopā sanākšana ar kaimiņiem, draugiem un līdzīgi domājošiem ļaudīm, īpaši rudens pusē, ziemā, kad lielie saimniecības darbi padarīti un vakari brīvāki.
Šādiem pasākumiem ir dažāds raksturs – nopietna strādāšana, klusas sanākšanas reizes ar stāstījumiem, apcerējumiem un dziesmām, kā arī jautra laika pavadīšana ar dziesmām, dejām un rotaļām.
Agrāk, piemēram, vakarēšanā, kas veltīta darbam, nereti piedalījušās vien sievietes, lai netraucēti varētu locīt pūru vai paveikt citus sīkos ikdienas darbiņus – šuva, adīja, vērpa, vīrieši savukārt vairāk dziedāja un muzicēja. Vakarēšana bija kā īpašs pasākums, kas motivēja strādāt, iemācīties kaut ko jaunu, gūt padomu no citiem, parādīt pārējiem paša paveikto, kaut arī liela loma tajā bija arī jaunāko notikumu apspriešanai, sarunām.
Dobeles Amatu mājā, vēloties iedzīvināt šo seno, jauko tradīciju, tiek aicināti dažādu zinību un arodu lietpratēji:
Ventspilniece Līga Reitere, zāļu sieva, kura pārzina ārstniecības augu pasauli, to lietošanu sadzīvē un uzturā;
Ritvars Točs no Madonas puses - dažādu augu šķiedru pazinējs, pašmācības ceļā apguvis šķiedru sagatavošanu un to izmantošanu tekstilmateriālu izgatavošanā;
Dobelniece Daina Ieviņa – rokdarbniece, TLMS „Avots” dalībniece, dzijas krāsošanas entuziaste un dažādu citu seno amatu pratēja;
Biedrības „RadDoma” dalībnieces no Jelgavas.
Aicinām vakarēšanā piedalīties arī citus līdzīgi domājošos!
Dalīsimies un iegūsim kopā!
Dalības maksa eur 5,-
Pieteikšanās pa tālr. 22049477
Rīko: Dobeles Amatu māja/Dobeles pilsētas kultūras nams

 Informāciju sagatavoja:
Eva Kulmane
Dobeles pilsētas kultūras nama tautas lietišķās mākslas metodiķe
T. 22049477

piektdiena, 2017. gada 29. septembris

Jūras malā jeb daudz laimes ,Anna, dzimšanas dienā

Ko Tu vēlētos saņemt dzimšanas dienā, Anna?
Es gribu būt pie jūras..
Labi braucam tikai mēs divas, nakšņosim mašīnā un izbaudīsim brīvdienas....
sākās ceļojums bez vārdiem un paskaidrojumiem, bet tagad skatot bildes smaids sejā un trakas idejas nākamajam ceļojumam.
Bijām Liepājā, Nīcā, Papē, Nidā un iemaldījāmies Lietuvas pusē.. piedzīvojām naktī vētru jūras krastā un atklājām krišanas sezonu purva dubļos..bijām laimīgas, emocionālas un sievišķīgi nepastāvīgas :)

















Daudz laimes Anna!