Eņģeļi pār Latviju

Katru gadu decembrī notiek akcija - "Enģeļi par Latviju", mēs - tas ir,  krustduriens.lv meitenes nolēmām šogad piedalīties šajā akcijā ar izšūtām kartiņām. Visas izšūtās kartiņas mēs nodosim  ziedot.lv  kioskam, kurš atrodas adresē Kr.Barona ielā 59/61, Rīgā.
Atrādu savas izšūtās kartiņas, kuras drīz aizceļos kopā ar pārējo meiteņu kartiņām uz ziedot. lv biroju jau nākošo nedēļu. 

Ceru, ka kartiņas iepriecinās daudzus cilvēkus un saziedotā naudiņa palīdzēs bērniem.

turpinājums celošanai

Top Zemgales villaines apauds. Pats sākums..
te var redzēt kādai jābūt villainei

attēls no http://www.jelgavasvestnesis.lv/galleries/Audeja/audeja_1.jpg

Pēdējie rudens ziedi - miķelīši

Pastaigājoties pa Rimi, acīs iekrita skaistas dzijas -raibās krāsās un nenoskārstas vajadzības pēc 2 ficītes nopirku...Mājās pārnākot, nometu grozā un ..pēc pusstundas cēlu ārā, jo kaut kas dīdīja paadīt zeķes, un tās krāsas man aizvien vairāk patika.  Iepriekšējās un šajās brīvdienās tapa zeķes un tūlīt man tās tika konfiscētas valkāšanai - tāda piekrišana! Atcerējos nofotogrāfēt tikai jau kājās un pāris dienas pavalkātas. Īszeķītes pat nebija kārtīgi uzvilktas kājās un galus nepaspēju ielocīt. Tagad ķeršos klāt cita raibuma dzijai un jau pasūtīja garās zeķes "līdz pakaļai" kā smējāmies.

Dziju krāsošana

Uh, laikam salnām pārejot pār dārzu ir beidzot nokostas visas krāsas un būs man kādu laiku miers..
te krājumi sakrāsotie, bet tomēr vēl nav visi , šis tas žūst un šis tas pārdots.

 kopskats, cerot, ka krāsas ir daudz maz īstās..

 sarkanie kamoli - ābeļu lapās, rozā bietēs bez vārīšanas, kreisajā pusē ir dzeltens kamols, ko diemžēl nekādi nesanāca nofotografēt īstajās krāsās - krāsots burkānu lakstos, melni pelēkais kamols žāvētos cūku pupu lakstos

 zaļganie kamoli samteņu ziedos 2 x krāsoti, gaiši vēsi zaļais baltalkšņa lapās, ficēs malējie pīlādžos krāsoti , vidējais strutenēs

 aizmugurē pa kreisi fice bietēs 2x krāsota un kodināta dzelzs sulfātā

bēšīgās fices - dzeltenajās liepu lapās....
vispār es krāsoju arī aronijās un klinteņu sarkanajās lapās, bet tie ir aizgājuši tautās jau - sanāca interesanti zili lillā, burkānu lakstos 2 x krāsoti bija intensīvi saulaini zaļ dzelteni - arī prom...tad nu vēl palika kaltētas asinszāles garajiem ziemas vakariem un ziemā būs jāvāc alkšņu miza, skujas un čiekuri..
ļoti gribas sevi pierunāt iet rakt madaru saknes, bet nu tas laiks ir tik štruntīgs un zeme slapja.....

Vasaras neatrādītie darbi jūlijs- septembris

Kaut kas man šovasar bij noklikšķējis un es sēdēju stellēs, kad bij jāravē dārzs...
pirmkārt jau neapdomīgi biju sasolījusi puikam uz 3x3 nometni gatavu seno laiku tērpu..domāju būs grūti, jo vienkārtīgu vilnu vilnā nemaz nav tik viegli aust, bet nu mīļie latviešu dieviņi stāvēja man aiz muguras un es paspēju.

Zaļais ir manis austais(skujotais trinis), bet lielā vīra tērps vairs laika trūkuma dēļ nebija noaužams, tāpēc meklēju aizvietojamu audumu - ar lielām mokām atradu - Jelgavas Tēmā (pārdevējs bija ļoti ieintriģēts, kad pateicu kam vajag). Puikas tērpam celota mala ap kaklu, ap rokām pītenes apsien uz krekla, josta audene, maku un nazi puika pats taisīja, saktas arī puikas darinātas. Ja nu kas - viņš man pirmo gadu mācās Rēzeknē par rotkali, tā ka būs man daudz rotu ...:)
Augustā sagribējās grīdas celiņus pie gultām - bet nu siltus un no vilnas...palīdzēja dzijas tīt abi dēli un viņu draugi...vēl palika dzijas kādiem 4 deķiem...tos lēnu garu pa Ziemassvētkiem
re kas sanāca:

audos vilna un efektdzijas, velkos īrisa diegi tehnika trinis
Nu un paralēli septembrī un oktobra sākumā ņēmos pa studiju lielajās stellēs un pabeidzu savu lakatu, gabarīti ap 1.60x1.60 m, trinis, vilna vilnā

  Tagad top linu šalle un linu sedziņa, bet rindā jau uzmesti velki brunčiem..

turpinu krāsot

 Pirms 2 nedēļām nejauši dabūju veselu maisiņu ar pīlādžiem. Izspiedu sulu, bet čagas sametu katlā un uzlēju karstu ūdeni. Aizmirsu katlu dārzā uz 2 nedēļām...Šo sestdien nolēmu iet paskatīties, kas notiek - masa ir smuki sarūgusi un bišķi appelējusi no virsas.

Uzliku katlu uz uguns un pavārīju kādu brīdi, tad paņēmu vienu satītu šķeteri un iegrūdu tāpat katlā starp ogām...pasutināju stundu un noliku kaltu līdz nākošajam rītam...sanāca maigi sārts - negaidīju tik labu rezultātu, skaloju ūdenī. Tad nolēmu paskatīties kā tonis mainīsies, ja piešaušu vara vitriolu. Pielēju un pakarsēju vēlreiz, dziju katlā uz 1 stundu, tad skaloju. Tonis sanāca smuki brūni sārts.

Paralēli šai ķēpai sarāvu dārzā bietes ar visiem lakstiem sarīvēju, saplucināju, sakapāju...katlā iekšā un uz uguns pavārīju pāris stundas, biezumus nosmēlu un dzijas katlā iekšā..katlu no uguns nost un aizmirsu līdz rītam. 

Pēc tam, kad dzija tik izņemta no katla, ielēju katlā vara vitriolu un uzkarsēju visu, dziju katlā iekšā un noliku uz pusi dienas..

par rezultātu dikti brīnījos - sanāca dzeltens bez kodinātāja un dzelteni zaļš ar kodinātāju.

Svētdienas rītā bija tik jauks laiks, ka nolēmām aizbraukt pastaigāties pa mežu - lasi sēņot nesteidzīgā garā. Es atradu veselu pļaviņu ar strutenēm - oho, padomāju, šitai zālei ir jiftīga sula, kas krāso. Sēnes man vairs prātā nebija , tās lasīja pārējā ģimene, bet es saplūcu lielu nastu zāles ar visām saknēm un mašīnas bagāžniekā iekšā.

mājās atbraucot, mamma šķību aci noskatījās un drūmi pajokoja- ka tik es salātos šito negribu sataisīt..sašķērēju strutenes un konstatēju ,ka katli aizņemti..:)

pīlādžos pa kreisi, bietēs pa labi

Tā nu izņēmu no pīlādžiem un bietēm dzijas, zupu izgāzu dārzā zem kokiem un pa jaunam strutenes katlā iekšā. Šoreiz uzvārīju, pasutināju 1,5 stundas un tad nokāsu. Zupiņa šķebīgā krāsā - kā dubļi, biezumi krāsu netika mainījuši, tā nu nesapratu ko darīt. (šokā piemirsu safotogrāfēt) Aiz ātras žestikulēšanas nejauši iegāzu no plaukta iesāktu sodas paciņu katlā - putas pa gaisu , kamēr paciņu izzvejoju no katla, masa palika vēl riebīgāka . Labi, ka paciņā tik pāris karotes bija palikušas. Nu neko, riskēju un iemērcu dziju - tonis uzreiz palika tumši bēšīgs, nomierinājos un katlu izliku kā jau parasti dārzā uz nakti. 

Šorīt izņēmu dziju no katla izskaloju un tonis ir rūsaini sarkanīgs, bēšīgi brūngans - nevar aprakstīt.

Agrā rīt stundā sabildēju pirms skriešanas uz darbu. Nekas smuks bildē neizskatās, jo gaisma vēl tikai ausa..vakarā sabildēšu vēlreiz.

no kreisās puses - pīlādži ar vara vitriolu,  pīlādži bez kodinātāja, bietes bez kodinātāja, 2 šķeteres bietes ar vara vitriolu, strutenes sodā.

Nobildēju vēlreiz, vakarā

Nu būs jāgaida ābeļu sarkanās lapas un kastaņi, ko krāsot.

Podu gāšana Dobelē

Šajā sestdienā 1. septembrī Dobēlē noritēja Amatu dienas, kuru ietvaros tika demonstrētas daudz un dažādas amatu prasmes. Es arī tur piedalījos un kopā ar Antru un Aneti rādījām un stāstījām kā krāsot dzijas ar augiem!
Pasākums noritēja pie Amatu mājas.

Laiks bija jauks, jo nelija un cilvēku bija daudz. Dienas beigās runāt vairs negribējās, sapratu, ka interese ir liela un daudzi grib paši mēģināt krāsot, tas priecē!

 Pie lielā katla ņemos pa dūmiem, te iekšā vārās kartupeļu laksti, būs smukas pelēkas krāsas..

Mēs abas ar Antru buramies ap pelašķiem, jau saliktas dzijas....

Te redzama dievīga Anetes Karlsones dziju izstāde un mūsējās sakrāsotās šai dienā tāds bikucītis...fonā

te būs tuvāk

ņemšanās sanāca visas dienas garumā...

Esmu priecīga par mēles sēklām, tagad dārzā sargāšu kā acuraugu stādiņus. Skaidrs mums arī ka šī nav pēdējā reize, kad krāsojam un citiem rādam..

esam jau pabeigušas un apkopojam padarīto...fonā trauki, kāstuves, kubli..dzijas...labi pavadīta diena!

Paniekojos ar augiem - krāsoju pelašķos

Pie mājām saziedējuši pelašķi ka biezs, cik tad var tējām vākt, nodomāju, ka sakrāsošu kādu bikucīti dzijas ar;
augus savācu pilnu spaini, noturēju 2 dienas lietusūdenī;
tad liku karsēties kādas 2 stundas. Bišķi atdzesēju un nokāsu biezumus nost.
Katlā liku dzijas, kas šķeterēs iepriekš bija izmazgātas siltā ziepjūdenī un viegli izspaidītas. Tā nu kādu stundu pakarsēju krāsu sulā, pēc tam nolēmu, ka gribu stiprāku krāsu par to, kas sanāca - nu tāda zaldzeltena...pelēcīga..
Sadalīju šķidrumu divās daļās, katram piešāvu ko citu klāt.
 te pieliku 1 tējkaroti vara vitriola izšķīdinātu glāzē karsta ūdens. Noņēmu no uguns un atdzesēju  līdz rītam.
citā katlā pieliku 1 tējkaroti dzelzs vitriola izšķīdinātu glāzē karsta ūdens, no uguns nost un dzesēju 2 stundas.

Sanāca interesanti! No kreisās puses - ar dzelzs vitrioli, ar vara vitriolu un pelēā dzija ar dzelzs vitriolu, kamolā oriģinālā pelēkā aitas dzija.
Nākošajā piegājienā jau mērcējas kumelītēs iemērktā dzija. Un ieliku arī raudzēties pabērza lapas..

Padarītais stellēs un adatām uz jūnija sākumu

Daudz laika man nav bijis un 3 stellēs vēl azvien stāv iesākti darbi, ,urus sev esmu apsolījusi pabeigt līdz rudenim...

Minči man ir lieli kaitnieki, viņiem ļoti patīk gulēt uz velkiem, tādējādi tos pārraujot...

 šallīte

 lakats

mazais lakats

 adītie lakati

un vēl lielā sega no musturmeiteņu sasūtītajim klucīšiem

vēl top viena sega

Jostu aušana

Dobeles amatu mājā sanācām maza dāmu kopiņa un mans dēls, lai mācītos pareizi aust un celot jostas. Laipni mums to ierādīja Lilijas Treimanes kundze. Mūsu Skolotāja ir beigusi Kaucmindi un visu mūžu godā turējusi rokdarbus arī svešumā dzīvojot. Lilijas pieklājīgie gadi netraucē dzīvespriecīgi un gaiši raudzīties uz dzīvi un mūsu neprašu pulciņu. Tā nu mēs sasēdušas gan pie saimes galda, gan pie plīts mācījāmies celot...savus gara darbus vēl neuzdrošinos te rādīt, bet Lilijas kundzes celaines gan es te parādīšu..

 Ventspils celotā josta

 Zemgales villaines apauds

celotās prievītes un jostiņas .
Par celošanas tehniku var tuvāk iepazīties manā lapā austuve

Kārļa dzimšanas pūriņš - RR

Beidzot atrādu kopīgo krustdūriena meiteņu darbiņu  - mazuļa RR, kas tapa mana darba kolēģītes dēliņam Kārlim. Motīviņi tapa pagājušajā vasarā, un līdz Ziemassvētkiem viss tika sašūts kopā pūriņā!

Salikt visu pūriņu varēja somiņā, kas ir attaisāma vaļā ar rāvējslēdzi tā, lai to varētu izmantot arī piekarināmu pie gultiņasvaļēju.

Kabatiņās var salikt mantiņas un pudelītes. Somai rokturīši ir nopogājami un tos var likt kā sirds kāro.

Vēl somā bija spēļu sega, kas ir bieza, lai apkrītot nevar sasisties, materiāls lins, kokvilna un velvets, izmēģināju savu roku pečvorkā. Ņemiet par labu "pirmais kucēns".

Lacīte ar plēvi priekšā, zilo atlasa lenti nācās krokot, lai apliektu ap lacīti.

Segas pārvalks ar pārlokāmu klapi, to atlokot ir vaļēja kabata kurā iebāž segu

Spilvendrāna

Mazais pakaviņš - mājās esošais pakavs atvadījās no daļas sava pildījuma, lai ziedotu to šim mazulim.

Tā nu pūriņu tagad izmantos viens laimīgs puisītis un es saku milzīgu paldies visām meitenēm, kas man palīdzēja sagādāt prieku kolēģites ģimenei!!! Paldies!!