turpinu krāsot

 Pirms 2 nedēļām nejauši dabūju veselu maisiņu ar pīlādžiem. Izspiedu sulu, bet čagas sametu katlā un uzlēju karstu ūdeni. Aizmirsu katlu dārzā uz 2 nedēļām...Šo sestdien nolēmu iet paskatīties, kas notiek - masa ir smuki sarūgusi un bišķi appelējusi no virsas.

Uzliku katlu uz uguns un pavārīju kādu brīdi, tad paņēmu vienu satītu šķeteri un iegrūdu tāpat katlā starp ogām...pasutināju stundu un noliku kaltu līdz nākošajam rītam...sanāca maigi sārts - negaidīju tik labu rezultātu, skaloju ūdenī. Tad nolēmu paskatīties kā tonis mainīsies, ja piešaušu vara vitriolu. Pielēju un pakarsēju vēlreiz, dziju katlā uz 1 stundu, tad skaloju. Tonis sanāca smuki brūni sārts.

Paralēli šai ķēpai sarāvu dārzā bietes ar visiem lakstiem sarīvēju, saplucināju, sakapāju...katlā iekšā un uz uguns pavārīju pāris stundas, biezumus nosmēlu un dzijas katlā iekšā..katlu no uguns nost un aizmirsu līdz rītam. 

Pēc tam, kad dzija tik izņemta no katla, ielēju katlā vara vitriolu un uzkarsēju visu, dziju katlā iekšā un noliku uz pusi dienas..

par rezultātu dikti brīnījos - sanāca dzeltens bez kodinātāja un dzelteni zaļš ar kodinātāju.

Svētdienas rītā bija tik jauks laiks, ka nolēmām aizbraukt pastaigāties pa mežu - lasi sēņot nesteidzīgā garā. Es atradu veselu pļaviņu ar strutenēm - oho, padomāju, šitai zālei ir jiftīga sula, kas krāso. Sēnes man vairs prātā nebija , tās lasīja pārējā ģimene, bet es saplūcu lielu nastu zāles ar visām saknēm un mašīnas bagāžniekā iekšā.

mājās atbraucot, mamma šķību aci noskatījās un drūmi pajokoja- ka tik es salātos šito negribu sataisīt..sašķērēju strutenes un konstatēju ,ka katli aizņemti..:)

pīlādžos pa kreisi, bietēs pa labi

Tā nu izņēmu no pīlādžiem un bietēm dzijas, zupu izgāzu dārzā zem kokiem un pa jaunam strutenes katlā iekšā. Šoreiz uzvārīju, pasutināju 1,5 stundas un tad nokāsu. Zupiņa šķebīgā krāsā - kā dubļi, biezumi krāsu netika mainījuši, tā nu nesapratu ko darīt. (šokā piemirsu safotogrāfēt) Aiz ātras žestikulēšanas nejauši iegāzu no plaukta iesāktu sodas paciņu katlā - putas pa gaisu , kamēr paciņu izzvejoju no katla, masa palika vēl riebīgāka . Labi, ka paciņā tik pāris karotes bija palikušas. Nu neko, riskēju un iemērcu dziju - tonis uzreiz palika tumši bēšīgs, nomierinājos un katlu izliku kā jau parasti dārzā uz nakti. 

Šorīt izņēmu dziju no katla izskaloju un tonis ir rūsaini sarkanīgs, bēšīgi brūngans - nevar aprakstīt.

Agrā rīt stundā sabildēju pirms skriešanas uz darbu. Nekas smuks bildē neizskatās, jo gaisma vēl tikai ausa..vakarā sabildēšu vēlreiz.

no kreisās puses - pīlādži ar vara vitriolu,  pīlādži bez kodinātāja, bietes bez kodinātāja, 2 šķeteres bietes ar vara vitriolu, strutenes sodā.

Nobildēju vēlreiz, vakarā

Nu būs jāgaida ābeļu sarkanās lapas un kastaņi, ko krāsot.