Austuve

Esmu iekļuvusi audēju pasaulē, materiālo kultūras mantojuma projekta ietvaros pirms nu jau pusotra gada sāku mācīties aust, tā nu esmu šo to apguvusi un vēl ļoooooti daudz ko jāmācās. Šo to jau tagad varu teikt -
Ha, ha,  ja līdz šim dzijas un diegus pirku ficītēs un gramos, tad nu tagad kilogramos un maisos, bez tam eksperimentēju ar krāsošanu....
te ir manis izrēķinātie raksti - ar programmu WeavePoint 7 demo palīdzību rakstu atšifrējumi:



















Jostas

Josta bija grezna un praktiska latviešu goda apģērba sastāvdaļa. Jostas bija izplatītas visā Latvijā. Senāk prievītes un jostas lietoja apģērbu, piemēram, bikšu, brunču, priekšautu siešanai, kā arī saturēja zeķes ap ceļiem, lai nebrūk nost. Mūsdienās auž arī grāmatzīmes. Kristībās, vedībās, un citos godos jostas un prievītes izmantoja dāvināšanai. Atkarībā no aušanas tehnikas jostas iedala audenēs un celainēs. Audenes auž ar veltnīšiem un nītīm, ar šķietiņu, ar dažādām stellēm,bet celaines celo speciālos galdiņos, jeb celos.
Aušana celu tehnikā Latvijā ir ļoti sens rokdarbu veids, celu apaudu fragmenti atrasti no 6. gadsimta.Darinājumi celu tehnikā blīvā pinuma dēļ ir ļoti stipri un izturīgi, tāpēc tās izmantoja arī siksnu, saišu vietās kā grožus , pavadas un striķus.
Celošanas darba rīki
celu galdiņi, kociņš piesišanai, laba, grodaina vilnas dzija, josta ap vidu kur piesiet vienu jostas galu un āķis pie kura piesiet otru vēl aužamo jostas galu.
Sīkāk par celošanu var redzēt šeit - celaines darināšana