otrdiena, 2017. gada 18. aprīlis

Lieldienas mūsmājās un citi pavasara prieki



 Vācijā ir tāda ekstra kā krāsotu vārīto olu pārdošana...nu nezinu nezinu, man jau šķiet, ka olu krāsošana jau vien ir svētki, kad sanāk kopā visa ģimene un katrs mēģina pārspēt otru izdomas ziņā.
Nedēļu pirms kristīgajām Lieldienām bija iedvesma pakrāsot dzijas


 un steidzu pabeigt krāsainus paklājus mazdēliņa jaunajā istabā.

Pienākušas Lieldienas un Mikus skaidri parādīja, ko domā par laiku ārā :)

 No dziju krāsojamiem šķidrumiem, kurus bija žēl izliet pēc krāsošanas, sanāca skaistas olas - tā kā ķīmiskie kodinātāji netika izmantoti krāsojot dzijas, tad olām arī derēja.
Tumši lillā - sandalkoks, zaļais - kurkums ar mēli, visa veida brūnās sarkanie un parastie sīpoli, sarkanās - madaru saknes. Klāt visa veida zaļumi no dārza.

 Šīs četras brīvdienas tika izmantotas dažādiem atliktiem darbiem. Gribējās sadarīt dārza darbus, bet nu sniegs pārmaiņām ar sauli un mīnusi gaisā piespieda mūs visus koriģēt savas darbības - piemēram, salikt stelles, nu man istabā ir divas. Šīs ir platākas, derēs segām.


otrdiena, 2017. gada 11. aprīlis

Marta beigas Berlīnē

Marta beigās bija mazs komandējums uz Berlīni, kura laikā "aizmuku" brīvsolī uz dažiem muzejiem. 
Muzeju salā ir pieci blakus izvietoti muzeji - visi atrodas uz Šprē upes salas. 
Mani uzrunāja nosaukums Pergamon - īsti nesapratu, kam par godu tāds nosaukums - Pergamona muzejā ir plašs senās Tuvo Austrumu un islāma mākslas dārgumu klāsts. Izrādās Pergamon jeb Pergama bija Senās Grieķijas pilsēta. Atrodas mūsdienu Turcijas teritorijā. Ar lielu baudu izstaigāju ekspozīcijas vienu pēc otras - krāsas, materiāli un audio gids - neaizmirstami iespaidi.
Te ieskats :










Senie paklāji klātienē izskatās kā dažus desmit gadu veci, pilnīgi neticās, ka tie ir 15 -16. gs., košas krāsas!