Ir atnācis rudens, bet es jau atkal ilgojos pēc pavasara... Mani fascinē tūlīt plaukstošo pumpuru smarža, apkārtnes atdzīvošanās un tā rosība - ņudz un kust visās malās. Tā vien gribas sasparoties jauniem darbiem un ievelkot pilnu krūti smaržojošā gaisa mesties dzīves piedzīvojumos!!!!
Bet ir rudens...
Rudens ar krāsu bagātību, ka lielās visi koki ar saviem parādes tērpiem. Kad bēg no šīs zemes putni projām un uz atvadām žēl kliedz dzērves.
Īsts dzīves karnevāls, līdz atskrien baisulis vējš un norauj visiem maskas. Paliek kaili koki, debesis raud par zaudēto krāšņumu un kārtīgi saimnieki sēž mājās pie rudens ražas pilna galda.
Rudens. Veļu laiks, kad pieminam aizgājušos un stāstam saviem bērniem par senčiem, tas nekas kad ar katru gadu stāsti paliek krāšņāki un raibāki...
No rītiem sasalušas peļķes un sudraba sarma pārsegusi zāli, saule uzspīd un jāpiemiedz acis no vizuļojuma apkārt...dzestrs gaiss un jūtuma ziemeļa elpa..
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru