pirmdiena, 2014. gada 19. maijs

Ausekļa dzirnavas un kā es dziju krāsoju

Liels paldies Ausekļu dzirnavu saimniekam Mārtiņam un visai viņa kuplajai saimei par jauku uzņemšanu un šī pasākuma noorganizēšanu! Neliels ieskats pasākumā un darbos, kas tur notika:

 

 Amatnieki sabraukuši no visām malām

Piena separēšana un siera siešana tika demonstrēta





 garšīgās pankūciņas tika ceptas un piedāvātas

 Mans iecienītais Gusto arī bija atbraucis - dievīgi kremi un skrubji, pirmo reizi redzēju arī matu eļļu,
būšot arī Jelgavas pilsētas svētkos :)
 daudz amatnieku, prieks, ka rūpnieciski ražoto preču praktiski nebija.

 Ausekļa dzirnavās visās ēkās ir muzeja cienīgas ekspozīcijas par un ap zemnieku un amatnieku dzīvi lauku sētā.
Te bija apskatāmi darba rīki, piederumi un arī darbu demonstrējumi

 alus mucas
 medus sviede

 pārtikas pārstrāde - maizes, gaļas un dārzeņu sagatavošana, cepšana un konservēšana


kā arī tīri sadzīviskas lietas no Ulmaņlaikiem līdz mūsdienām



 smēde un kalšana

 zāļu tējas, grozu pīšana un mācīšana




veco laiku veļas mazgāšana jeb velēšana







un es ar dziju krāsošanu:
pelašķi, sīpoli augšā
madaru saknes un 3 nedēļas rūgušas ilzītes apakšā









 ar termometru vaktēju madaru sakņu vārījumu, lai nepārsniegtu 70 grādus pēc Celsija
sarkano diemžēl man neizdevās dabūt, lai arī zupa bija cerīga, laikam pie vainas tas, ka visu ziemu kaltētas tās saknes bija.
Smuki vec rozīgi lillā sanāca.
Daļa no sakrāsotajām dzijām:

 Izķēra tā, ka palika tik pāris zaļās dzijas. Pēc cilvēku atsaucības spriežu, ka jāsāk pastāvīgi ar šo arodu ņemties.
 Te mēs atelpas brīdī

un te mēs visi, kas atbraukuši no Dobeles amatu mājas, saulē tā kārtīgi nodegušas, bet priecīgas


Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru