Krāsojam jau atkal

Drusciņ secība padarītajiem darbiem, ko gribēju aprakstīt sajukusi, bet kas par to. Pienākusi vasara un tātad ir apkārt daudz dažādu puķu un lakstaugu, ko citi tik pasmaržo, un priecājas kā zied, citi ravē purpinādami no dobēm laukā, bet citi vāc zāļu tējās un sargā kā dārgāko mantu no iznīcināšanas .
Es piederu pie pēdējiem - zāļu tējās un dziju krāsošanai pielietojamos augus es sargāju un neļauju izravēt vai nopļaut, nu un tākā krāso visi augi un zāļu tējās der praktiski 4/5 daļas augu, tad maniem mājiniekiem atliek tikai nopūsties un padoties - mūsu sētā lopi un pļāvēji pļavās drīkst iet tikai pēc manis.
Te īss ieskats nepareizā secībā kas sakrāsots jūlija beigās
kumelītēs, kuras 1 nedēļu iemērktas lietusūdenī bija jau sākušas pūt, bez problēmās krāsoja ka nu. Šoreiz paeksperimentēju ar kodinātājiem:
 gaišais - alauna kodinātājs

 tumšais - vīnakmens













un nesaprotamais - soda

 rezultātā lielo šķeteri krāsoju ar alaunu

 Sanāca smuki dzeltens!

Braucot no Alsungas 3x3 nometnes pa ceļam pie Kuldīgas atradu lielu raudeņu pļavu - tā nu vis mašīnas bagāznieks tika sakrāmēts ar raudenēm , gan tējai gan krāsošanai.

 pēc nakts mērcēšanas -

sula izskatījās cerīga

 Mājās skatoties pēc Madres grāmatas izmēģināju krāsot ar kodināšanu pirms krāsošanas .

 Vienu šķeteri ieliku alaunā,

 vienu šķeteri vara sulfātā uz visu nakti

 bet pēcāk vienu paraugu krāsoju kodinot pašu krāsu ar vārāmo sāli - un tas bija vissarkanākais

Te ir rezultāts. Esmu vīlusies, jo sapratu, ka grāmatā noteikti kaut kas nav pateikts līdz galam - vai nu temperatūra nebija pareiza, vai nu materiālu vajadzēja savādāk sagatavot, bet solīties zili violetie līdz aveņu sarkanie toņi - ne tuvu nesanāca.

Krāsu neesmu izlējusi, domāju vēl paķīmiķot..