piektdiena, 2019. gada 12. jūlijs

Kernave 2019

Šī gada 5-7. jūlijā notika

DZĪVĀS ARHEOLOĢIJAS DIENAS KERNAVĒ 

Mazliet par Kernavi
Kernavu pirmo reizi ticamajos vēsturiskajos avotos pieminēta 1279. gadā Lietuvas Livonijas ordeņa neveiksmīgās kampaņas ietvaros. Bet cilvēki šajā vietā dzīvoja daudzus tūkstošus gadu pirms šī notikuma. 
Pirmie iedzīvotāji - Svideru kultūras iedzīvotāji, novēlotās paleolīta perioda mednieki - ieradās Kernavē devītajā līdz astotajā tūkstošgadē pirms mūsu ēras un izveidoja apmetni Pajautas ielejā, pie Neres.
Neres krastos vienuviet atrodas četri pilskalni, kuriem pieeju sargājis vēl viens pilskalns. Ķēniņa pils bija Ziedokļa kalnā (2 ha), amatniecība un tirdzniecība koncentrējās Pils kalnā. Senpilsētā bija blīva apbūve un plēstiem kokiem klātas ielas. Netālu atrodas 6 ha liela senpilsēta un uzkalniņu kapulauks.
Kernaves pilsētu un pili Livonijas ordeņa karavīri nopostīja 1390. gadā un pēc tam tā vairs netika atjaunota.
Gandrīz sešus gadsimtus vēlāk, 19. gadsimta sākumā, arheologi atklāja Kernaves pilsētu.  šī vieta piesaistīja pētniekus ar iespaidīgu panorāmas skatu. Ar Viļņas Universitātes 1979. gadā uzsāktajiem metodiskajiem arheoloģiskajiem izrakumiem, tika atklāti 122 hektāri, un aizsargājama dabas ainava ir 2345 hektāri. Aizsargjoslā ietilpst visa Kernaves pilsēta un tās apkārtne. 
izmantoti attēli no Dainius Vytas arhīva
Arheologi, kas jau vairāk nekā divdesmit gadus strādājuši Kernavē, apgalvo, ka vēl simts gadu ir pietiekami daudz darba. Kernaves kultūras rezervāta arheoloģijas un vēstures muzejā jau ir vairāk nekā 16 000 vienību, kas pārstāv visus vēsturiskos teritorijas periodus. Un, lai gan ir pētīts tikai 2 procenti no kultūras rezervāta teritorijas, pietiek ar pārliecību, ka Kernavė ir unikāls arheoloģiskais un vēsturiskais īpašums ne tikai attiecībā uz Lietuvu, bet arī uz Eiropu kopumā. 
Kopš 1999. gada Kernavē katru gadu tiek rīkotas Dzīves arheoloģijas dienas - festivāls, kas iepazīstina ar aizvēsturiskiem amatiem.
 Festivālā tiek prezentēti visi amatniecības darbi, kuru rīki vai artefakti ir atklāti Kernavē izrakumos un deponēti Rezervāta Arheoloģijas un vēstures muzejā. Visiem dalībniekiem ir jāizpilda viens priekšnoteikums: izmantot tikai dabiskus materiālus un autentiskus, rekonstruētus darbarīkus. 
 piedalījos kopā ar Rigensis puišiem, tikai ne kā kaujinieks, bet virtuvē un amatu prasmēs
Gatavoju ozolzīļu kafiju, zirņus ar kaņepēm degustācijām un krāsoju dziju. 



nometnes viens gals ar karotāju teltīm


sena krāsošanas tehnika :), pavarda oglēs nepārsniedzot 60 grādu karstumu. Madaru saknes un melnalkšņu lapas izrādījās efektīvas!!! Bez kodinātājiem!!