pirmdiena, 2014. gada 22. decembris

Ziemas saulgrieži

Ziemas saulgrieži - Ziemassvētki - laiks, kad diena ir visīsākā un nakts visgarākā. Līdz svētkiem dienas gāja mazumā, tumšais laiks garumā. Pēc Ziemassvētkiem saulīte sāk atgriezties un dienas stiepjas garākas.
   
Klētī pūti miežus rudzus, stallī bērus kumeliņus!  
Ziemassvētki atbraukuši rakstītām kamanām.

Simtiņš nāca danča bērnu Ziemassvētku vakarā. 

Būs pupiņas, būs zirnīši, būs cūciņas šņukurīts.


Ziemassvētku norises:  svinīgs brīdis, svētku mielasts, bluķa vilkšana, budēļu, ķekatnieku, kaladnieču gājieni, radu ciemošanās, zīlēšana un zīmīgas darbības, dzīres, dziedāšana, dejošana un rotaļas, vizināšanās ar ragaviņām.

 Ziemassvētku vakarā 21. decembrī, notiek bluķa vilkšana (ne velti to mēdz saukt arī par Bluķa vakaru) - iepriekš sagatavotu ozola bluķi vēla, vilka garā striķī no vienas sētas uz citu , cauri ciemiem un pēdējā sētā sadedzināja. Bluķi tā tiek savāktas visas gada likstas un nelaimes, kuras pēcāk sadedzina. 
Pate saulgriežu diena ir 22. decembrī. Ziemassvētki svinēti 3-4 dienas, tajos ejot ķekatās, skaļi līksmojot.

Jau labu laiku pirms Ziemassvētkiem ļaudis sāk tiem gatavoties, apkopdami sētu un istabu.  Pušķoja istabas, tika gatavoti dažādi no salmiem pakari – puzuri.  Mājas uzpošanā pirms svinībām piedalās arī paši Ziemassvētki, tos vienmēr piesauc palīgā. 

Pūtu, pūti ziemelīti, Ziemassvētku vakarā,
Sen gaidīju, nu atnāca tie bagāti Ziemassvētki;

Ziemassvētki ir bagātāki par citām gadskārtas svinībām, kas redzams visu pieminēto ēdienu daudzumā un dažādībā.  Ziemassvētku ēdieni ir  cūkas šņukurs, cūkas galvas puse, gaiļa cepeši,pupas, zirņi, zīdenis, kūķis, grūdenis, dažādi rauši un dzērienam alus, medalus. Īpatnēji cienasti Ziemassvētkos ir kaņepju rauši un dzīvas (nemaltas) labības ēdieni.

Simtu cepu kukulīšu, Ziemassvētku gaidīdama;
Nāc, māsiņ, ciemoties Ziemassvētku vakarā.



Pie  iecienītām Ziemassvētku izdarībām ir  laimes liešana no svina, alvas vai sveču vasku.  Ielejot izkausēto metālu vai vaskus aukstā ūdenī, rodas īpatnēji veidojumi, kuŗus vērojot aiz gaismas ēnu spēlē mēğina paredzēt laimi nākošā gadā. 
Tāpat trīs naktis un dienas svinēja, dziedāja, gāja rotaļās un dejoja, priecājoties par saulītes atgriešanos.

Ziemassvētki atnākuši, pastaliņu plēsājiņi;
Trīs dieniņas, trīs naksniņas, ne miedziņa negulēju.    


Starp Ziemassvētku rotaļām raksturīga ir “Vilks un kaza”, kur simboliski attēlota gaismas zudumā iešana pirms ziemas saulgriežiem. Rotaļnieki sastājas dārziņā un sadodas rokās. Dārziņa vidū liek meitu, kas domāta kaza, ārpusē stāv puisis – vilks.  Vilkam atļauts lietot tikai vienus “vārtus” starp diviem dārziņa dalībniekiem, kaza turpretim var no vilka izvairīties, ejot caur visiem vārtiem. 

Vilciņš savu zobentiņu
Gar akmeni trīdināj’.

Skic, kaziņa, mežiņā(i)
Liepu lapu lupināt.

Bet tik pate piesargies(i)
No tā meža junkuriņ’.

Tu, kaziņa, pate zini,
Kāds vilciņam mundieriņš.

Īsi, strupi kamzolīši,
Pazolēti zābaciņ’.



Maģiskie deviņi ēdieni 
Uz Ziemassvētku mielasta galda jābūt šādiem deviņiem ēdieniem:
* zirņiem un pupām, lai nebūtu jāraud;
* pīrāgiem, lai mūs vienmēr sagaida jauni pārsteigumi;
* bietēm un burkāniem, lai turētos veselība;
* piparkūkām, lai netrūkst mīlestības; (šis vispār ir jaunievedums, jo senlatvieši necepa kūkas :) )
* apaļas formas mīklas cepumiem, lai mums apkārt būtu daudz saules;
* štovēti kāposti, lai pietiktu spēka;
* putnu gaļa, lai gūtu labus panākumus;
* zivis, lai vienmēr nauda turētos maciņos un 
* cūkgaļa, lai neaptrūktos laime 

GRŪDENIS

uz 100 g grūbu uzlej 1 l auksta ūdens, patur 5-10 stundas, lai uzbriest div tik lieli tilpumā.
150 g speķīša vai cauraudzīša smalki sagriež pieliek smalki sagrieztu sīpolu, apcep
 pannā, tad pielej ūdeni, uzvāra. Katlā saliek kopā grūbas ar cepto speķīti un visu lēni vāra, kad grūbas ir gandrīz mīkstas, tad piegriež kubiciņos kartupeļus (4) un vāra kamēr kartupeļi sāk jukt ārā, pēc garšas pieliek sāli, piparus, zaļumus.

Pašķidru biezputru pasniedz bez piedevām, bet biezāku — ar skābu krējumu. 
Variants: biezputrai vārīšanas beigu posmā pielej pienu. Pēc piena pieliešanas biezputra nepārtraukti jāmaisa, lai tā nepiedegtu.

Koča jeb Kūķis

Grūbas (300g) uzber uz sausas pannas un maisot apgrauzdē spilgti brūnas. Tad katliņā ieber vienu kārtu grūbu, uzliek smalki sagrieztu un ar sīpoliem apceptu speķi (kopā ap 200g), atkal grūbas un speķi, nobeidzot ar grūbām. Visu pārlej ar karstu ūdeni vai buljonu, kuram jau sāls ir klāt, un cep bez maisīšanas maizes krāsnī vai cepeškrāsnī (aptuveni 60-80 minūtes), pēc vajadzības lejot šķidrumu klāt. Gatavai kočai jābūt irdenai un pilnīgi sausai. To ēd kā tradicionālo Ziemassvētku ēdienu.
ZIRŅU (PUPU) PIKAS

Novāra izmērcētus pelēkos zirņus (500g uz 1.5 l ūdens). Atsevišķi izvāra kartupeļus (300g). Krūtiņu sagriež smalkos kubiņos(200g), sasmalcina sīpolu (1-2), sacep uz pannas kopā.
Zirņus un kartupeļus izmaļ caur gaļasmašīnu vai sastampā,masai pievieno sacepto krūtiņu. Pēc vajadzības pievieno sāli piparus, veido bumbas ar rokām.
Var pasniegt aukstus, klāt piedzerot kefīru vai siltus ar saldā krējuma mērcīti, kā piedevu gaļas ēdieniem.

CŪKAS GALVA

Cūkas galvu ar pētersīļa sakni, burkāniem, sīpoliem, kāli un zaļumiem liek lielajā katlā.
Vāra tik ilgi, kamēr galva gandrīz gatava, bet pietiekoši stingra, lai varētu izņemt no katla vienā gabalā. Vārīšanas ilgums atkarīgs no cūkas izmēriem.
Galvu izņem ārā, liek uz plāts apliek ar gatavajiem burkāniem, kāļiem un sīpoliem, šauj cepeškrāsnī. Vēlams ausi un šņukuru aptīt ar foliju, lai tie neapdegtu. Apbrūnina vismaz 30 minūtes.
Buljonu tālāk izmanto gatavojot grūdeni.

SAUTĒTI DĀRZEŅI

Sagriež gabaliņos kāļus, rāceņus, burkānus un kartupeļus, pieliek uz pusēm pārgrieztu sīpolu un kādu ķiploka zobiņu, dažādus zaļumus, visu pārlej ar atdzisušu buljonu vai veģetārieši ar aukstu ūdeni, tā lai pārklāj visus dārzeņus. Uz lēnas uguns sutina apm 20 min.
Tieši tāpat sutina bietes, tikai tās parasti sutina vienas pašas un ar dārzeņiem jauc kopā jau gatavas, lai nesakrāso uzreiz sutinoties visu rozā.
Gatavos dārzeņus ietumē ar miltu mērci - 2 kar. rupjie kviešu milti vai karupeļu cietes izšķīdina pusglāzē piena vai šķidra krējuma, pielejot gataviem dārzeņiem, jāmaisa, lai neveidojas kunkuļi, bet ja kartupeļi ir pārvārījušies, tad ir risks visu sakult putrā. 

piektdiena, 2014. gada 19. decembris

Gada noslēgums Amatu mājā

Projekts veiksmīgi noslēdzies ar izstādi. 

 Uzrunu teicām mēs trīs projekta ierosinātājas un vadītājas. Liels paldies Leldei, kura noticēja projekta vajadzībai un palīdzēja to novadīt, sakārtot papīrus, paldies Evai par Amatu mājas telpām, saimnieciskajām projekta vajadzību risināšanām. 
Nu es biju idejas autore, sarunāju daļu lektoru un centos iedvesmot pārējās uz piedalīšanos.
Malači mēs visas, bija liela atsaucība, dalījām diplomus un skatījām rezultātu - darbus, kas radušies projekta lekciju laikā un pēc tam līdz izstādei. Laika nebija daudz, tāpēc daļa darbiņu nav pabeigti, daļa ir skicēs un vēl galvā, bet iedvesmas mūza visas ir apciemojusi un vēl taps un taps jauni darbi.




Mācījāmies, iedvesmojāmies un radījām :


un vēl...







manējie darbiņi:

Par šo projektu saņēmām balvu "Veiksmīgākais projekts kultūrā 2014" - Zemgaļu raksti cauri laikiem.
Izstāde skatāma vēl ļidz Jaunajam gadam !

piektdiena, 2014. gada 5. decembris

Dāvana draudzenei

Beidzot ierāmēts un uzdāvināts! Daudz laimes Žanna dzimšanas dienā  :) apvienojot to ar Ziemassvētkiem.

trešdiena, 2014. gada 3. decembris

Ziemas saiets un Ziemassvētku rotājumi

Šī gada 30. novembrī jau notika kārtējais Ziemas krustiņtusiņš Jelgavā. Lai arī dalībnieces bija mazāk kā citas reizes, sirsnīgā tikšanās ieilga līdz pat pilsētas egles iedegšanai.

Šoreiz Ziemas tusiņš bija arī oficiālais noslēgums apdāvināšanās projektam - Ziemassvētku eglīšu rotājumi, kura ietvaros bija salozēti dāvinātāji un apdāvināmie. Dāvana bija pašdarināts eglītes rotājums. Šeit salieku dažus no jau uzdāvinātajiem. Idejas un izpildījumi visdažādākie:
mani rotājumi Nesshux:

papeles rotājumi Ceitai:
Xelluc rotājumi man:
Julces rotājumi astei:
Ceitas rotājumi Xelluc:
Nesshux rotājumi Dudy:

paldies par bildēm Ceitai un astei un pārējām meitenēm, man kā pēdējās reizēs gadās par fotoaparātu aizmirsās, tik interesanti bija :)
turpinu likt apdāvināšanās projekta rotājumus un dāvaniņas, no tām meitenēm, kas projektā piedalījās, bet dāvanas sūtīja pa pastu:
Ritas rotājumi Kinei:
Margery rotājumi Ritai šeit sīkāk:

Evis rotājums Pichupelei
Kristy rotājumi Rokdarbiem:


Kines rotājums Kristy:

Pichupeles rotājumi Natalie

Astes rotājums Magdalai
Dudy dāvana draudzenei 527

Natalie rotājums Kaprīzei

Magdalas rotājumi Ozoliņai
draudzenes 527 rotājums Julcei

Rokdarbi dāvaniņas Evis

Kaprīzes rotājums papelei

piektdiena, 2014. gada 28. novembris

Mani atklājumi 2014

Es bieži iepazīstos ar latviešu darinājumiem, amatniekiem un zemniekiem. Cenšos pirkt viņu produkciju, atbalstīt vietējos ražotājus un dot savu novērtējumu kvalitātei.Tā nu esmu skarājusi labu sarakstiņu...
 Man ir liels prieks, ka kvalitāte parasti ir lieliska un es kļūstu par pastāvīgo pircēju. Sarakstā ir arī  cilvēki, bez kuriem es vairs nespēju iedomāties kā iztiku līdz šim.
Padalos šajā sarakstā arī ar Jums :

veikali, kur ir ļoti jauka iepirkšanās un laba prece :
http://www.rukisuteja.lv/  mani kaimiņi, nu jau bez tējām ir arī garšīgas zaptes un sīrupi
http://www.gusto.lv/  jauka Bauskas ražotāju dabīgā kosmētika, ko izmantoju jau 4 gadus
http://www.ddsis.lv/Produkcija.html   regulāri pērku cidoniju un smilšērkšķu sīrupus un izspaidas, Dobeles Upīša dārzs (kā tautā sakām) apgādā ar āboliem visu ziemu
  • "Zaļā bode" - Kandavas nov, Rīgas-Ventspils šoseja 90-tais km, "Upmalas" katru reizi ar mašīnu dodoties pa Vantspils šoseju šeit iegriežos un vienmēr ko garšīgu nopērku - no vietējiem vīniem līdz sieriem vai našķiem
  • Silāres gaļas produkcija, desas, žāvējumi, lai arī cena nav zema, toties zinu ka desās ir laba vietējā gaļa, 
  • http://www.karameludarbnica.lv/  - garšīgi, garšīgi, garšīgi
http://dbdaba.lv/  Jelgavas amatnieku veikals, kur var dabūt plašā sortimentuā latviešu ražotāju un amatnieku darinājumus, kosmētiku, pārtikas preces un vēl visu ko
http://www.lielzemenes.lv/  pirts skola, kurā jau no augusta abi ar dēlu apgūstam pirtnieka skolu, tas ir ko vērts!
Liepājas Amatnieku nams , kur var pasūtīt un arī uz vietas nopirkt suvenīrus un īstu tautastērpu, dzintara rotas, ādas izstrādājumus un rotas, tekstīlijas, tur strādā īsti amatu pratēji
http://muzejs.ventspils.lv/amatu-maja/  kuras dvēsele man šķiet ir Līga Reitere, ventiņa stāstniece un uvāc augs meže un pļave, kater sveidan strāda pierte, ja līst liets - seid dižistabe :)
Audēja Ausma Spalviņa no Jelgavas , viņa mani ieveda aušanas pasaulē un viņas darinātie puzuri ir apbrīnas vērti
Edīte Bēvalde no Dobeles ar fantastiskiem filcējumiem un garšīgām tortēm
http://veseliba.eu/   Dobeles veikaliņš ar dažādu produkciju, kur regulāri var pasūtīt arī ēteriskās eļļas, tējas un ir jauka eko kafija, kā arī ārsta Kuzņecova vizītes un lekcijas
http://amberhealing.lv/  viss saistīts ar dzintaru, mans pēdējais atklājums, dēlam labi palīdzēja eļļa alerģijas novēršanai un esmu iepirkusi dzintara diegus, lai izmēģinātu adīt un aust sildošas lietas




trešdiena, 2014. gada 19. novembris

OE jeb otrā elpa

Urrā, 18. novembrī pabeidzu izšūt zirgu!
Izmazgāts tagad žūst, nu jāizdomā kā ierāmēt! Draudzene ļoti priecāsies par dāvanu!

trešdiena, 2014. gada 12. novembris

Dobeles Amatu māja rīkoja projektu „Zemgaļu raksti cauri laikiem”

Šī gada 8. un 9. novembrī Dobeles amatu māja rīkoja semināru- praktisko nodarbību ciklu -  Tekstilizstrādājumu izejmateriāla izvēle, izmantošana un sagatavošana senajā Zemgalē. Kura ietvaros tika sagatavots tekstilmateriāls - šajā gadījumā vilna un demonstrēta dzijas vērpšana ar vārpstiņu un krāsošana ar augiem.
Šī pasākuma meistare bija Anete Karlsone un es centos asistēt. Negaidīti liels bija apmeklētāju pulciņš, likām visas sievas pie darba - dzijas tika tītas, mazgātas, mērcētas, kodinātas un krāsotas. Tās kuras vēlējās varēja mācīties vērpt ar vārpstiņu. Interesantākos kadrus esmu salikusi šeit ar īsiem paskaidrojumiem. 
Ar Aneti Karlsoni pārskatām dzijas un izrunājam ko un kā krāsosim
čaklās krāsotājas,  sagatavojam augus krāsošanai, atlapojam tomātu lakstus, mizojam ozola un melnalkšņu mizas, smalcinam matu zāli, u.c. augus un sagatavojām pelnu sārmu dziju kodināšanai
pavisam tika sagatavoti 11 dažādi augi: pavasara bērzu lapas, jāņu meiju bērzu lapas atsevišķi, pelašķi, matu zāle, zeltslotiņas, sīpolu mizas, melnalkšņu mizas, ozola mizas, ilzītes, tomātu laksti, madaru saknes un vēl tiks izmantoti mēleņu ekstrakti no Indijas, Amerikas un vēl bija no kaut kurienes..jo vēsturisko procesu , mēleņu raudzēšanu čuru podiņā neuzdrīkstējāmies smirdināt Amatu mājā (laiks arī nepietiktu)
 te jau mirkst augi (visu nakti)
Tā kā Anete jau iepriekš bija izmērcējusi melnalkšņu mizas, tad tās pirmās tika karsētas un blakus katlā sildījām divas šķeteres dzijas kodinātājā (vīnakmenī un tartarā) priekš krāsošanas ar madaru saknēm.
 Kamēr katli karsējās uz malkas plīts, tikmēr tika tītas dziju šķeteres

 izlemti krāsu salikumi un toņi darbiem
un čakli mazgātas dzijas (mums izgāja 2 pudeles Kastanis)

darbojamies ar mēleņu ekstraktiem un visādiem kodinātājiem, process darbietilpīgs, laikietilpīgs un nedrīkst sasteigt - ūdens peldē un pie 50 grādiem pēc celsija...
 un to mēs dabūjām galarezultātā no mēlenēm pirmajā krāsošanas dienā, es vasarā biju mēģinājusi raudzēt ar vecvec ...mammu metodi - nedēļu čurās un siltumā (neaprakstīšu smaku siltumnīcā, kur glabāju podiņu), bet mēleņu bija par maz un dzija raiba sanāca, tad nu iemetu to pašu dziju mēleņu estraktā un sanāca tā mazā tumšākā šķetere.


Te un te ir ieskats no krāsošanas - atbildīgais brīdis, kas šķeteres ņem pirmo reizi laukā un mainās krāsa no zaļganas uz zilo.

 vasarā krāsotais pelašķi, ilzītēs un augšējais mēlenēs
 krāsojam melnalksnī ar dzelzs vitriola kodinātāju
 dzijas zeltslotiņās pagaidām bez kodinātāja, blakus pelašķi un melalksnis
 tālākajā tomātu laksti, priekšplānā sīpolu mizas - tikao ielikta dzija bez kodinātājiem
 sīpoliem alvas sāli pielikām
otrā daļa melnalkšņa bez kodinātājiem, priekš brūnajiem toņiem
 Anete pārbauda toņus, jo šī krāsa paredzēta konkrētam bruncim
palīgi arī lieti noderēja, visi gribētāji tika pie darba, šeit Lilija Treimane darbojas
krāsojām dzijas konkrētam mērķim - Iecavas 19. gs. sākuma bruncim, kurš ir bijis krāsots ar augu krāsām, velkos nebalināts lins, audos krāsota vilna
Līdzīgi ir sanācis, te sakrāsoto dziju satinām paraudziņā
tālāk daļa no sakrāsotā:

 te iepriekš mājās krāsotās dzijas gada garumā....un vārpstiņa ar kuru mācījāmies vērpt

Dienas paskrēja nemanot...tagad dzijas jāsatin un līdz 13. decembrim jāuzauž, jāada vai citādi jādarina darbi izstādei.. Gaidīsim uz Dobeles amatu mājas izstādi - Zemgaļu raksti un krāsas