trešdiena, 2014. gada 12. novembris

Dobeles Amatu māja rīkoja projektu „Zemgaļu raksti cauri laikiem”

Šī gada 8. un 9. novembrī Dobeles amatu māja rīkoja semināru- praktisko nodarbību ciklu -  Tekstilizstrādājumu izejmateriāla izvēle, izmantošana un sagatavošana senajā Zemgalē. Kura ietvaros tika sagatavots tekstilmateriāls - šajā gadījumā vilna un demonstrēta dzijas vērpšana ar vārpstiņu un krāsošana ar augiem.
Šī pasākuma meistare bija Anete Karlsone un es centos asistēt. Negaidīti liels bija apmeklētāju pulciņš, likām visas sievas pie darba - dzijas tika tītas, mazgātas, mērcētas, kodinātas un krāsotas. Tās kuras vēlējās varēja mācīties vērpt ar vārpstiņu. Interesantākos kadrus esmu salikusi šeit ar īsiem paskaidrojumiem. 
Ar Aneti Karlsoni pārskatām dzijas un izrunājam ko un kā krāsosim
čaklās krāsotājas,  sagatavojam augus krāsošanai, atlapojam tomātu lakstus, mizojam ozola un melnalkšņu mizas, smalcinam matu zāli, u.c. augus un sagatavojām pelnu sārmu dziju kodināšanai
pavisam tika sagatavoti 11 dažādi augi: pavasara bērzu lapas, jāņu meiju bērzu lapas atsevišķi, pelašķi, matu zāle, zeltslotiņas, sīpolu mizas, melnalkšņu mizas, ozola mizas, ilzītes, tomātu laksti, madaru saknes un vēl tiks izmantoti mēleņu ekstrakti no Indijas, Amerikas un vēl bija no kaut kurienes..jo vēsturisko procesu , mēleņu raudzēšanu čuru podiņā neuzdrīkstējāmies smirdināt Amatu mājā (laiks arī nepietiktu)
 te jau mirkst augi (visu nakti)
Tā kā Anete jau iepriekš bija izmērcējusi melnalkšņu mizas, tad tās pirmās tika karsētas un blakus katlā sildījām divas šķeteres dzijas kodinātājā (vīnakmenī un tartarā) priekš krāsošanas ar madaru saknēm.
 Kamēr katli karsējās uz malkas plīts, tikmēr tika tītas dziju šķeteres

 izlemti krāsu salikumi un toņi darbiem
un čakli mazgātas dzijas (mums izgāja 2 pudeles Kastanis)

darbojamies ar mēleņu ekstraktiem un visādiem kodinātājiem, process darbietilpīgs, laikietilpīgs un nedrīkst sasteigt - ūdens peldē un pie 50 grādiem pēc celsija...
 un to mēs dabūjām galarezultātā no mēlenēm pirmajā krāsošanas dienā, es vasarā biju mēģinājusi raudzēt ar vecvec ...mammu metodi - nedēļu čurās un siltumā (neaprakstīšu smaku siltumnīcā, kur glabāju podiņu), bet mēleņu bija par maz un dzija raiba sanāca, tad nu iemetu to pašu dziju mēleņu estraktā un sanāca tā mazā tumšākā šķetere.


Te un te ir ieskats no krāsošanas - atbildīgais brīdis, kas šķeteres ņem pirmo reizi laukā un mainās krāsa no zaļganas uz zilo.

 vasarā krāsotais pelašķi, ilzītēs un augšējais mēlenēs
 krāsojam melnalksnī ar dzelzs vitriola kodinātāju
 dzijas zeltslotiņās pagaidām bez kodinātāja, blakus pelašķi un melalksnis
 tālākajā tomātu laksti, priekšplānā sīpolu mizas - tikao ielikta dzija bez kodinātājiem
 sīpoliem alvas sāli pielikām
otrā daļa melnalkšņa bez kodinātājiem, priekš brūnajiem toņiem
 Anete pārbauda toņus, jo šī krāsa paredzēta konkrētam bruncim
palīgi arī lieti noderēja, visi gribētāji tika pie darba, šeit Lilija Treimane darbojas
krāsojām dzijas konkrētam mērķim - Iecavas 19. gs. sākuma bruncim, kurš ir bijis krāsots ar augu krāsām, velkos nebalināts lins, audos krāsota vilna
Līdzīgi ir sanācis, te sakrāsoto dziju satinām paraudziņā
tālāk daļa no sakrāsotā:

 te iepriekš mājās krāsotās dzijas gada garumā....un vārpstiņa ar kuru mācījāmies vērpt

Dienas paskrēja nemanot...tagad dzijas jāsatin un līdz 13. decembrim jāuzauž, jāada vai citādi jādarina darbi izstādei.. Gaidīsim uz Dobeles amatu mājas izstādi - Zemgaļu raksti un krāsas 

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru