24. novembrī no plkst. 11:00 līdz 20:00 un 25. novembrī no plkst. 10:00 līdz 15:00 Dobeles Amatu mājā VAKARĒSANA kopā ar Līgu Reiteri, Ritvaru Toču, Dainu Ieviņu un biedrību „RadDoma”.

Vakarēšana ir kopā sanākšana ar kaimiņiem, draugiem un līdzīgi domājošiem ļaudīm, īpaši rudens pusē, ziemā, kad lielie saimniecības darbi padarīti un vakari brīvāki.

Šādiem pasākumiem ir dažāds raksturs – nopietna strādāšana, klusas sanākšanas reizes ar stāstījumiem, apcerējumiem un dziesmām, kā arī jautra laika pavadīšana ar dziesmām, dejām un rotaļām.

Agrāk, piemēram, vakarēšanā, kas veltīta darbam, nereti piedalījušās vien sievietes, lai netraucēti varētu locīt pūru vai paveikt citus sīkos ikdienas darbiņus – šuva, adīja, vērpa, vīrieši savukārt vairāk dziedāja un muzicēja. Vakarēšana bija kā īpašs pasākums, kas motivēja strādāt, iemācīties kaut ko jaunu, gūt padomu no citiem, parādīt pārējiem paša paveikto, kaut arī liela loma tajā bija arī jaunāko notikumu apspriešanai, sarunām.

Dobeles Amatu mājā, vēloties iedzīvināt šo seno, jauko tradīciju, tiek aicināti dažādu zinību un arodu lietpratēji:

Ventspilniece Līga Reitere, zāļu sieva, kura pārzina ārstniecības augu pasauli, to lietošanu sadzīvē un uzturā;

Ritvars Točs no Madonas puses - dažādu augu šķiedru pazinējs, pašmācības ceļā apguvis šķiedru sagatavošanu un to izmantošanu tekstilmateriālu izgatavošanā;

Dobelniece Daina Ieviņa – rokdarbniece, TLMS „Avots” dalībniece, dzijas krāsošanas entuziaste un dažādu citu seno amatu pratēja;

Biedrības „RadDoma” dalībnieces no Jelgavas.

Aicinām vakarēšanā piedalīties arī citus līdzīgi domājošos!

Dalīsimies un iegūsim kopā!

Dalības maksa eur 5,-

Pieteikšanās pa tālr. 22049477

Rīko: Dobeles Amatu māja/Dobeles pilsētas kultūras nams

 Informāciju sagatavoja:

Eva Kulmane

Dobeles pilsētas kultūras nama tautas lietišķās mākslas metodiķe

T. 22049477

www.kulturadobele.lv

marta ieskaņās

Es atzīstos: man ir divas vājības pilsētā - iepirkšanās grāmatnīcās un rokdarbu veikalos. Tā nu atkal kritu grēkā un iegāju Jelgavas Jāņa Rozes grāmatu pasaulē, ilgi izvēlējos ko pirkt, zināju, ka nedrīkstu tērēties, bet....

 nopirku tikai šo vienu grāmatu. Mani uzrunāja veiksmīgais grāmatas noformējums, saturs un ko tur liegties, tas ka personīgi esmu iepazinusies ar grāmatas autori, līdz ar to zinu, ka viņa rakstītu tikai to par ko ir pārliecināta. Tā kā jostu aušana man ir tuva un rakstu zīmes manā dvēselē, tad nemaz nenožēloju un tā ir mana ik vakara pētām viela pirms gulētiešanas.
Brīvdienās svinējām pavasara svētkus un nopirkām laukos no zemniekiem visādus labumus - arī mazais Pikačū spēja šo to novērtēt.

 Zinot pat, ka uz galda nedrīkst un tūlīt sekos sods par to, neizskatās ka viņš nožēlotu  :) lociņus, rutkus un skābos kāpostus, gan viņš izbrāķēja :)

 Ar mammīti esam uzņēmušās apadīt vienu skolas deju kopu nu un tad raujam cik spējam pa vakariem līdz aprīlim jātop 14 pāriem.. jau 8 pabeigti ir...Pēcāk ilgi negribēšu adīt zeķes.

 Kamēr vēl pavasara darbi nav ieskrējuši dārzā steidzu draudzenei pabeigt dāvanu uz 35 gadu jubileju. Tik  lēnāk kā gribētos šujas, kā man pietrūkst 4 stundas diennaktī. Kurš varētu aizdot?

Pirms kāda laiciņa pieteicos konkursam uz vērpjamo vārpstiņu un apmācības stundu, tā kā es praktiski nekad neko nevinnēju, tad biju pārsteigta par vēstuli draugos - man ir vārpstiņa!!! Jē, superrr!

 Tā nu vakar man nebija grūti aizbraukt uz Rīgu un iepazīties ar jauku meiteni Maiju, kura man dāvanu pasniedza ar visu apmācības stundu. Tas tur bildē ir pirmais mans vērpums. Esmu sajūsmā, jo to vēl nemācēju un manā 48 stundu diennakts ritmā ir vēl viens hobijs klāt nācis. Esmu iemācījusies jau ar abām rokām vērpt un šķiet sākšu uzmākties suņu saimniekiem ar vilnas vērpšanu rudenī :)

Ratiņš dūc

Jau kādu laiciņu atpakaļ sāku mācīties jostas aust, tad arī sadūros ar šī laika problēmu - dzijas veikalos un tirgū ir pārāk mīksti vērptas un nederīgas jostu aušanai.
Aužot jostas, dzijas tiek nostieptas, un pavedieni visu laiku trinas viens gar otru katrā šķīrienā, līdz ar to, vilnas dzija ātri sāk plūksnoties un izjukt. Mēģināju vaskot diegus, tas palīdzēja tikai uz īsu laiku un lipa klāt putekļi.
 Tad nu sāku skatīt, ko varētu darīt lietas labā, sarunāju ratiņu un iemācījos vērpt.

No sākuma bija kļūdas, kur nu bez tām, bet nu jau varu atrādīt pirmos 300 g pārvērptas grodainas dzijas.
Pēc pirmā vakara pārvērpu tikai 100 g, un visu nākošo dienu sāpēja labā kāja - kā nekā visu vakaru cītīgi minu ratiņu. Nu jau kājas ir pieradušas un esmu iemācījusies ar abām kājām pārmaiņus mīt.
Kad ratiņa spolē bija pārvērpta visa ficīte, ņēmu plakanu dēli un pārtinu vērpumu uz tā, dēli grozot ap dziju. Tad paliku dēli zem dušas un saslapināju dziju. Dēli atstāju vannas istabā atstutētu uz vannas malas, lai notek ūdens un izžūst vērpums.
Tā es visas jostām sapirktās un nokrāsotās divkārtīgās dzijas taisos pārvērpt.
Pirmie kamoli satīti un rezultātā biju pārsteigta cik mazi palika kamolīši.
Pārvērptās dzijas resnums  ļoti samazinājās, taču pati dzija kļuva vienmērīga, grodaina un patīkama taustei.
Konstatēju vienkārtīga tirgus dzija tagad man ir resnāka par pārvērpto divkārtīgu.

Vēl būs jāpamēģina pārvērpt vienkārtīgās dzijas par divkārtīgajām.