otrdiena, 2014. gada 17. jūnijs

Visa laba Jāņu zāle

Lieliem soļiem tuvojas saulgriežu nakts, jāsteidz lasīt ārstniecības augus ziemas slimošanas brīžiem un vienkārši garšīgai tējai lietainiem un saltiem ziemas vakariem.
Tā nu varu atskaitītes pati sev - gaiļbiksītes savāktas,

 raspodiņi savākti un turpināšu vēl vākt. Kumelītes pirmā porcija žāvējas, ceļtekas tiek vāktas..


līdz Jāņiem jāpaspēj savākt bērzu lapas un jāgriež pirts slotas.
 Rabarberi arī līdz Jāņiem jāsagatavo ziemai, mēs parasti savāram zaptē ar banāniem vai kastītēs sasaldējam ziemai. Pirmās porcijas dilles tiek saldētas.

Jāsašķin madaru ziedi - tos parasti pievienoju ķimeņu sieram gatavošanas laikā
Šonedēļ vēl jālasa margrietiņu ziedi, vībotņu galotnes, māllēpju lapas, panātru baltie ziedi.
Dārzā jau ņemamas melisas, piparmētras un nātres - jā, es tās speciāli audzēju, jo savvaļā :) man tās neaug.

Drīz (izskatās, ka jūlija sākumā) pienāks laiks arī liepziediem, asinszālei un vīgriezēm


trešdiena, 2014. gada 11. jūnijs

Kā mums gāja Cimdu konferencē

Ieskats konferencē:



un zibakcija
paldies Ceitai par bildēm


https://www.youtube.com/watch?v=n8yklEMRq7w

trešdiena, 2014. gada 4. jūnijs

Cimdi, cimdi - konference

 Latvijas Nacionālais kultūras centrs sadarbībā ar Tautas tērpu centru «Senā klēts» no 2014 gada 5 līdz 7. jūnijam Rīgā rīko Starptautisko konferenci «Cimdu pasaule»
Būs tautas lietišķās mākslas eksperti un cimdu zinātāji no Latvijas, Norvēģijas, Kanādas, Igaunijas, Zviedrijas un citām valstīm.
6. jūnijā plkst. 14:14 Rīgā Stacijas laukumā notiks zibakcija, kur ikviens varēs 15 min publiski adīt cimdus!! Jē, labais!
Es nevarēju laist garām šo pasākumu, esmu pieteikusies uz konferenci kā klausītāja un ceru, ka varēšu iemūžināt šo pasākumu arī bildēs. Dalības maksa mani nebiedēja, ceru tur daudzus pazīstamus tur satikt!
Ielieku konferences programmu, ja nu vēl kādu ieinteresēju :


Starptautiska praktiska konference CIMDU PASAULE
2014.gada 5. - 7.jūnijs Rīga, Latvija
Ceturtdiena, 5. jūnijs

12.00 - 12.30        Kafijas pauze

15.00 - 17.00        Iepazīšanās ar Rīgu un tās apkārtni


Līdz 17.00            Dalībnieku ierašanās Rīgā, iekārtošanās viesnīcā
18.00                    Izstādes „Cimdi” atklāšana Tautas mākslas centrā „Senā klēts”, tikšanās ar meistariem
19.00                    Vakariņas

Piektdiena, 6. jūnijs
Elizabetes iela 24, Rīga, Tallink hotel

9.00 - 10.00                   Dalībnieku reģistrācija
10.00 - 10.15        Konferences atklāšana
10.15 – 10.35       Cimdi Latvijas arheoloģiskajā materiālā
Irita Žeiere, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Arheoloģijas departamenta pētniece, Latvija

10.40 – 11.00       Cimdi Latvijā 20.gadsimtā
Aija Jansone, Dr. hist., Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūts Etnoloģijas nodaļa, Latvija

11.05 – 11.25       Cimdi Igaunijas salās
Rīna Tomberga (Riina Tomberg) Tartu Universitātes Vīlandes Kultūras akadēmijas Tautas tekstila departamenta lektore, Igaunija

11.30 – 11.50       Vilnas cimdi no Zviedrijas
Ingrīda Stremvalla (Ingrid Strömvall), Vastarvetas Vesterjētlandes reģionālās amatniecības padomes direktore, Zviedrija

12.30 – 12.50       Selbu cimdi no Norvēģijas
Brigita Odena (Brigitt Oden), Malvikas un Selbu kuratore, Norvēģija

12.55 – 13.15       Noslēpumainie cimdi Frīzu muzejā
Gieneke Arnoli (Gieneke Arnolli), Frīzu muzeja tekstila un apģērbu kolekcijas kuratore, Nīderlande

13.20 – 13.40       Cimdi Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krājumā
Inita Heinola, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Vēstures departamenta Etnogrāfijas nodaļas galvenā glabātāja, Latvija

13.40 – 14.00       Igaunijas cimdu adīšanas tradīcijas un mūsdienu versijas
                             Kristi Joste (Kristi Jõeste), Igaunijas cimdu meistare, Tartu Universitātes Vīlandes Kultūras akadēmijas lektore, Igaunija

14.00 -15.00         Pusdienas
14.14                   Zibakcija

15.30 – 15.50       Norvēģu cimdu kolekcija
Anemore Sundbē (Anemore Sundbø), tekstila dizainere un aušanas skolotāja, Norvēģija

15.55 – 16.15       Konferences noslēgums
10.00 - 18.00        Amatniecības darbnīcas
18.00 - 19.30        Vakariņas

Sestdiena, 7. jūnijs
9.00-14.00            Gadatirgus apmeklējums Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā, tikšanās ar muzeja darbiniekiem un iepazīšanās ar etnogrāfisko cimdu krājumu

14.00 - 15.00        Pusdienas

trešdiena, 2014. gada 21. maijs

Anniņas jeb Rušņas 2.7 pavasara brīvmirkļi

Atbrauca pie manis Anna un atvēra savu somu - te man tādi trauki, daži ne visai patīk, bet nu ko Tu saki par to?
















Ko es saku? Es esmu sajūsmā - abas baltās vāzes un šķīvji jau pie īpašniekiem...tieši te es redzu radošā jaunatne ir ! Ja Tev patīk, tad te var redzēt vēl Anna

pirmdiena, 2014. gada 19. maijs

Ausekļa dzirnavas un kā es dziju krāsoju

Liels paldies Ausekļu dzirnavu saimniekam Mārtiņam un visai viņa kuplajai saimei par jauku uzņemšanu un šī pasākuma noorganizēšanu! Neliels ieskats pasākumā un darbos, kas tur notika:

 

 Amatnieki sabraukuši no visām malām

Piena separēšana un siera siešana tika demonstrēta





 garšīgās pankūciņas tika ceptas un piedāvātas

 Mans iecienītais Gusto arī bija atbraucis - dievīgi kremi un skrubji, pirmo reizi redzēju arī matu eļļu,
būšot arī Jelgavas pilsētas svētkos :)
 daudz amatnieku, prieks, ka rūpnieciski ražoto preču praktiski nebija.

 Ausekļa dzirnavās visās ēkās ir muzeja cienīgas ekspozīcijas par un ap zemnieku un amatnieku dzīvi lauku sētā.
Te bija apskatāmi darba rīki, piederumi un arī darbu demonstrējumi

 alus mucas
 medus sviede

 pārtikas pārstrāde - maizes, gaļas un dārzeņu sagatavošana, cepšana un konservēšana


kā arī tīri sadzīviskas lietas no Ulmaņlaikiem līdz mūsdienām



 smēde un kalšana

 zāļu tējas, grozu pīšana un mācīšana




veco laiku veļas mazgāšana jeb velēšana







un es ar dziju krāsošanu:
pelašķi, sīpoli augšā
madaru saknes un 3 nedēļas rūgušas ilzītes apakšā









 ar termometru vaktēju madaru sakņu vārījumu, lai nepārsniegtu 70 grādus pēc Celsija
sarkano diemžēl man neizdevās dabūt, lai arī zupa bija cerīga, laikam pie vainas tas, ka visu ziemu kaltētas tās saknes bija.
Smuki vec rozīgi lillā sanāca.
Daļa no sakrāsotajām dzijām:

 Izķēra tā, ka palika tik pāris zaļās dzijas. Pēc cilvēku atsaucības spriežu, ka jāsāk pastāvīgi ar šo arodu ņemties.
 Te mēs atelpas brīdī

un te mēs visi, kas atbraukuši no Dobeles amatu mājas, saulē tā kārtīgi nodegušas, bet priecīgas