OMNIA (Official) - The Sheenearlahi Set

Jūlija zāļu vākums

Āboliņš. Vāc tikai pašas ziedu galviņas, ziedēšanas laikā, bez kātiņiem, nenobrūnējušas. Glabā kaltētā, skābētā un marinētā veidā. izmanto kā atkrēpotāju līdzekli pie garā klepus, pret drudzi, saaukstēšanās slimībām, bronhiālo astmu, bronhītu, aizdusu, galvas reiboņiem, mazasinību un tāpat arī kā diurētisku, urīndzenošu, žultsdzenošu, pretsklerozes, asiņošanas apturošu, brūču dziedējošu, sāpju mazinošu, pretaudzēju un antiseptisku līdzekli. Aizkavē holesterīna uzkrāšanos asinīs, profilaktisks līdzeklis pret aterosklerozi. Pulverī saberztas kaltētas āboliņa lapas pievienoja rudzu maizes mīklai un siera masai. Baltā āboliņa ziedi ir vieni no «sieviešu zālītēm» – noder dzimumorgānu iekaisumu un nevēlamu izdalījumu gadījumā. Ārstē arī tuberkulozi un saaukstēšanās slimības. Sarkanā un baltā āboliņa novārījumus vēl izmanto dziednieciskām vannām. Sevišķi ieteicams cilvēkiem, kuriem uz ķermeņa ir strutainas pumpas un bieži parādās augoņi. Ar āboliņu ziedu tēju skalo iekaisušas acis, tēja ar antisklerotisku iedarbību. Āboliņam ir laba asins tīrītāja slava, paaugstina organisma izturību pret infekcijām, kā arī kavē ļaundabīgo audzēju attīstību. Svaigas lapas vai lapu sula. Ārīgi izmanto asiņošanas apturēšanai, brūču dziedēšanai, kā arī abscesu un reimatisko sāpju gadījumos. Ādas strutainu iekaisumu dziedēšanai, ausu un acu iekaisumu gadījumos. Izmanto arī ārstniecisko vannu pagatavošanai bērniem rahīta gadījumā.

Ūdens – spirta uzlējums. Izmanto kā papildlīdzekli tuberkulozes ārstēšanā. 2 ēdk  (50 g) sarkanā āboliņa ziedi, 0.5 l degvīns. Nostādina 10 dienas. Lieto pa 1 tējk pirms ēšanas 3 mēnešus ar 10 dienu pārtraukumu pēc katra mēneša.

Sakņu novārījums. 20 g sasmalcinātas, svaigas saknes, 1 gl ūdens. Vāra ūdens peldē 30 min, izkāš. Lieto olnīcu iekaisumu gadījumā, kā pretaudzēju līdzekli. Lieto pa 1 ēdk 4-5 reizes dienā pirms ēšanas.

Lapu uzlējums. 1-2 ēdk sasmalcinātas lapas, 1 gl verdošs ūdens. Aplej, nostādina 40 min. Lieto mazasinības, C vitamīna nepietiekamības, galvas sāpju gadījumos, kā arī kā aterosklerozes profilaktisku līdzekli. Lieto pa 2 ēdk 2-3 reizes dienā pirms ēšanas.

Ziedu novārījums. 1 tējk ziedi, 1 gl verdošs ūdens. Vāra ūdens peldē 5 min. Lieto apetītes uzlabošanai. Lieto pa 1 ēdk 4-5 reizes dienā.

Ziedu uzlējums. 2 ēdk ziedi, 1 gl verdošs ūdens. Aplej, nostādina 1-2 stundas. Lieto strutainu brūču dziedēšanai un kopšanai. Asins attīrīšanai lieto 2-3 tējas tasītes dienā 4-6 nedēļas

Asinszāli lieto asinsrites sistēmas uzlabošanai un ar asinsriti saistītu slimību, piemēram, anēmijas ārstēšanai. Asinszāles attīra asinis un aptur asiņošanu, to lieto arī pie menstruāciju traucējumiem. Tāpat to izmanto kunģa un zarnu trakta iekaisumu gadījumos, kuņģa čūlas, aknu un aizkuņģa dziedzeru saslimšanas gadījumos, kā arī, lai novērstu žultsakmeņu veidošanos. Ārīgi lieto dažādu mutes dobuma gļotādas iekaisumu ārstēšanai. ārstniecisks līdzeklis depresijas ārstēšanai. To nedrīkst lietot kopā ar citiem antidepresantiem. Asinszāles drogas palīdz pret bezmiegu, spriedzi un dažādām neirozēm. Vēl to mēdz lietot pret sāpēm, piemēram, stiprām galvassāpēm. Pirms nakts miega asinszāles tēja pasargās bērnus no urīna nesaturēšanas nakts miega laikā.

svaigu asinszāles ziedu sula apturēs asiņošanu un veicinās pušuma sadzīšanu. 

Eļļas recepte: Asinszāles ziedus (bez kātiņiem un zaļiem biķerīšiem) saspaida/saberž līdz tie top mitri, ieliek tos stikla traukā (piemēram, burkā), uzlej olīveļļu un trauku aiztaisa. Tad to liek saulē un ļauj 10 dienas pastāvēt. Tad izņem ārā vecos ziedus un liek tikpat daudz svaigu saspiestu ziedu un atkal 10 dienas ļauj pastāvēt saulē. Tā procesu var atkārtot 3-4 reizes, līdz eļļa top tumši sarkana.

Asinszāli nav ieteicams lietot grūtniecēm, jo tās iedarbība uz augli vēl nav pietiekami izpētīta. Bērniem līdz 2 gadu vecumam arī nevajadzētu to lietot.

Ceļteka, vāc lapas. Veicina dziedzeru sekretoro darbību, palīdz pret iekaisumu, sāpēm, dziedē brūces, darbojas bakteriostatiski, aptur asiņošanu. Lapu ekstrakts nedaudz pazemina asinsspiedienu, nomierina, darbojas spazmolītiski. Tējas, uzlējumus un novārījumus lieto kā atkrēpošanu veicinošu līdzekli bronhīta, bronhiālās astmas, garā klepus, plaušu tuberkulozes gadījumā. Lapu sulu lieto kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas, anacīda un hipacīda gastrīta ārstēšanai. Ārīgi izmanto skalojumiem, kompresēm mutes dobuma gļotādu iekaisuma, brūču, hronisku čūlu, apdegumu, furunkulu un strutojošu brūču ārstēšanai. Izmanto arī ginekoloģijā endometrīta, parametrīta un neauglības (anovulācijas) gadījumā, metrarģiju gadījumā – skalojumiem.

Auga sulu izmanto neirodermītu, izsitumu un pinņu ārstēšanā.

Uzlējums un novārījums : 2 – 4 g drogas uz glāzi ūdens. Šķidrais ekstrakts - 1:1 ar 25% spirtu. Tinktūra - 1:5 ar 45% spirtu. Var lietot svaigā veidā. Var gatavot sulu no svaigām lapām, kas atšķaidīta ar aukstu novārītu ūdeni attiecībā 1:1.

Preparātu un sulas lietošana nav ieteicama, ja ir paaugstinātas skābes saturs kuņģa sulā, gastrīts vai kuņģa čūla ar paaugstinātu skābes saturu!

Kliņģerīte. Tai piemīt izteiktas pretiekaisuma un dezinficējošas īpašības. Kliņģerīti izmanto grūti dzīstošu brūču dziedēšanai. Kliņģerīte ir viens no efektīvākajiem līdzekļiem asinsspiediena pazemināšanai un sirdsdarbības stiprināšanai. Tās dabas dotās īpašības lieliski stiprina imūnsistēmu. Kliņģerītes preparāti samazina iekaisumu gremošanas traktā, pastiprina žults, urīna, sviedru izdalīšanos, samazina kuņģa zarnu trakta spazmas un sāpes, nomierina, normalizē sirdsdarbību un aizkuņģa dziedzera darbību.

Ārīgi lieto kliņģerīšu lapas vai sulu, ja ir augoņi, ekzēmas, arī vasaras raibumu un kārpu iznīdēšanai.

Var lietot aptiekas kliņģerīšu tinktūru 1:10 pa 20-40 pilieniem 3-4 reizes dienā pirms ēšanas.

Tējas izvilkuma pagatavošanai ņem 1 ēd karoti sausu kliņģerītes ziedu, atstāj ievilkties 30 minūtes, nokāš. Lieto pa 50-70 ml 3 reizes dienā pirms ēšanas.

Tīras kliņģerīšu eļļas iegūšanai, ņem stikla burku, saber pilnu ar kliņģerītes ziediem, nedaudz pieblīvē, uzliek vāku, noliek uz palodzes saulē. Pēc 7-10 dienām burkas dibenā būs sakrājies eļļains oranžs šķidrums- kliņģerīšu eļļa, ar to ierīvē slimās vietas rītā, vakarā.

Pīpene jeb margrietiņa palīdz nostiprināt gludās muskulatūras sfinkterus un atbrīvoties no urīna noplūdēm, kas mēdz gadīties gaidību laikā un pēc dzemdībām.

Tēju lieto, ja ir drudzis. Mazina klepu un migrēnu, elpas trūkumu (aizdusu). Uzlējumu lieto mazu bērnu apmazgāšanai un vannošanai. Svaigu augu masu izmanto kā aplikāciju uz brūcēm un ādas iekaisumiem. Ziedi pagatavo no ziedu un taukvielu maisījuma, ko izmanto, apstrādājot ekzēmas un ādas izsitumus.

Madaras plaši izmanto nervu slimību ār­stēšanā, tās palīdz mazināt uztraukumu, pat neiralģijas radītas sāpes. Nervoziem cilvēkiem ieteicams iet madaru vannā. Madaru saišķi ieliek marles maisiņā, iegremdē ūdenī un ļauj ievilkties. Organisma attīrīšanai gatavo madaru novārījumu: uz vienu glāzi ūdens ņem ēdamkaroti (ar kaudzi) sausu, sasmalcinātu ķeraiņu vai citu madaru stublāju, vāra 15 minūtes. Atdzesē un dzer trīs reizes dienā pa glāzei pāris stundu pēc ēšanas.

Tēja tiek uzskatīta arī par drošu nomierinošu līdzekli, tās ir zāles pret migrēnu, melanholiju. Paaugstina zarnu trakta peristaltikas tonusu, mazina sliktas dūšas sajūtu. Labs līdzeklis, kas veicina asinsrades procesu pēc lieliem asins zudumiem dažādu traumu gadījumos. Lielisks sviedrējošs un vispārējs organismu stiprinošs līdzeklis saaukstēšanās gadījumos. Tēju var saldināt ar medu. Svaigā veidā auga masu vai sulu izmanto kā aplikācijas uz brūcēm, čūlām, ekzēmām vai iekaisušu acu skalošanai. Tējas pagatavošana: 5 g drogu aplej ar 200 ml karsta ūdens un atstāj ievilkties 10–15 minūtes.

Ķerainās madaras ziedu pulveri lieto pa 1 tējkarotei, uzdzerot ūdeni, 3 reizes dienā pirms ēšanas. Šo pulveri ieteicams uzkaisīt uz audzēju čūlainām virsmām, lai mazinātu sāpes un eksudāciju.

Var pagatavot madaras lakstu tinktūru attiecībā 1:5 un ierīvēt visas sāpošās vietas. Tas palīdz arī pie locītavu un muguras sāpēm.

Dzeltenās madaras lapas sagriež, sakaltē un pilda spilvenos vai matračos. Guļot uz tiem, var izbaudīt svaiga siena smaržu, ko rada kumarīns. Lina maisiņus ar izkaltētas madarām der pakarināt drēbju skapjos, lai pasargātu apģērbu no kodēm

Nātre, ievāc lakstus. Mazina iekaisumu, pazemina cukura līmeni asinīs, ietekmē vispārējo vielmaiņu un normalizē lipīdu vielmaiņu, stimulē eritrocītu un protrombīna veidošanos, sašaurina

asinsvadus, iedarbojas kā žultsdzinējas, asiņošanas apturētājs, stimulē audu atjaunošanos, tonizē kuņģa, zarnu trakta un dzemdes muskulatūru, uzlabo sirds, asinsvadu un elpošanas centra darbību, novērš urinēšanas traucējumus, asiņošanu efektīvi aptur svaigas lapas. Palīdz ādas izsitumu, neirozas ekzēmas, dzelzs deficīta, mazasinības, žultspūšļa iekaisuma, gastrīta, kuņģa un divpadsmitpirktu zarnas čūlas un aterosklerozes gadījumos.

Novārījums un uzlējums: 10 g (2 ēdamkarotes) sasmalcinātas drogas uz 1 glāzi

ūdens. Šķidrais ekstrakts – 1:1 ar 70% spirtu.

Nedrīkst lietot cilvēki ar pastiprinātu asins recēšanu, hipertensiju, aterosklerozi, kā arī asiņošanas gadījumā, ja tā rodas no cistām, polipiem un citiem dzemdes audzējiem. Nieru slimniekiem jālieto uzmanīgi!

Svaigs ganu plikstiņš ir spēcīgs līdzeklis asiņošanas apturēšanai, bet pēc ilgākas uzglabāšanas tā preparāti asiņošanu pat pastiprina, jo samazina asins recēšanu.

Ganu plikstiņa tēju lieto pret nieru, urīnpūšļa iekaisuma slimībām, nierakmeņu šķīdināšanai, pret caureju, drudzi. Tēju pagatavo, ņemot 2 ēdamkarotes drogas un aplejot ar glāzi verdoša ūdens, ļauj ievilkties 15-20 minūtes. Lieto pa 1/3 glāzes 3 reizes dienā pirms ēšanas. Tēju dzer arī pret deguna asiņošanu, ar to var arī degunu skalot, iešņaucot šķidrumu nāsī.

Svaigus lakstus lieto asiņošanas apturēšanai, īpaši dažādu sieviešu slimību gadījumā. Augu lieto ginekoloģijā kā dzemdes muskulatūras saraušanās stimulētāju un asins apturēšanas līdzekli. No auga izspiež sulu, ko lieto pa 1 tējkarotei 3 reizes dienā pirms ēšanas nieru asiņošanas gadījumā, pēc traumas vai pēc nierakmeņu izvadīšanas.

Ganu plikstiņu nedrīkst lietot tromboflebīta gadījumā un grūtniecības laikā.

Naudulis (droga) pastiprina sviedru un urīna izdalīšanos. Uzlējumu lieto kā atkrēpošanos veicinošu līdzekli pie saaukstēšanās. Šķidrina krēpas un veicina to izvadīšanu. Novārījums palīdz pie caurejas, pazemina skābes līmeni kuņģī. Lapu uzlējums vai lapu pulveris tiek lietots dzimumfunkciju pastiprināšanai. Lieto arī menstruālā cikla regulēšanai. Senatnē iekšķīgi lietoja pie gonorejas un sifilisa, skarlatīnas, olnīcu iekaisuma un dzemdes vēža. Ir zināma pretmikrobu iedarbība. Svaigas sasmalcinātas lapas, vannas un skalošanu ar uzlējumu izmanto strutainām brūcēm un čūlām, lai attīrītu no strutām un veicinātu sadzīšanu. Svaigu lapu sulu izmanto kārpu iznīcināšanai.

Uzlējums – 1,5 ēdamk. kaltēts augs, 1 glāze verdošs ūdens. Nostādina 4 stundas. Lieto pa 1-2 tējk. ik pēc 3-4 stundām 5-6 reizes dienā. Lieto pie neauglības un impotences. Kaltētu lapu pulveri lieto 2 nedēļas, 3 reizes dienā pa naža galam pie dzimumnespējas. Spirta uzlējumu attiecībā 1:10, Nostādina 6 mēnešus tumšā vietā, periodiski saskalina. Lieto pa 1 tējk, 30 min pirms brokastīm. Kurs 4 mēneši. Palielina potency, spermatozoīdu aktivitāti un uzlabo sirds darbību.

Novārījums iedarbojas abortatīvi, tāpēc nav ieteicams lietot grūtniecības laikā.

Nārbulis, laksti. Tēja nomierina centrālo nervu sistēmu, palīdz hipertonijas gadījumā. Uzlējumu izmanto kā vietējās vanniņas un skalošanai, ja ir dažādas ādas vainas (diatēze, ekzēma, nātrene). Tējas pagatavošana: 1 ēdamkaroti drogu aplej ar 200 ml karsta ūdens un atstāj ievilkties 10–15 minūtes.

Senajās tautas tradīcijās nārbulim piedēvēja spēju uzturēt labas attiecības starp precētajiem pāriem, tāpēc tas tika noteikti iesiets Līgo dienas pirtsslotās

 Sudraba retējs lakstaugs ar nevienmērīgi paresninātu bumbuļveida sakneni, kas griezumā ir asinssarkans.

Ievāc sakneņus rudeni, vītina 1-2 dienas, žāvē siltumā (40-50°). Var uzglabāt 3 gadus. Gatavo tēju, novārījumu un briketes. Lieto iekšķīgi kuņģa un zarnu, kā arī nieru un urīnceļu slimību gadījumā, ārīgi - pret deguna asiņošanu, mutes dobuma skalošanai, stomatīta, angīnas, apdegumu, dažu ādas slimību ārstēšanā. Vāc arī lakstu galotnes ziedēšanas laikā. Lieto gastrīta ārstēšanā, ja kuņģa sulā pamazināts skābes daudzums.

Novārījums: 2 ēdamkarotes sasmalcinātu lakstu uz 0.5 l ūdens. Uzlējums: 1 ēdamkarote drogas uz 1 glāzi ūdens. Ziede : 5 g saberztu lakstu uz pusglāzi eļļas, vāra ūdens peldē vismaz 10 minūtes, nokāš.

 Vībotne, vāc auga galotnes 25 cm. Antiseptiska, temperatūru pazeminoša pretiekaisuma, pretsāpju un nomierinoša iedarbība. Rosina ēstgribu, uzlabo gremošanas sistēmas darbību, regulē menstruālo ciklu.

Lakstu un lapu uzlējumu lieto nierakmeņu un urīnpūšļa akmeņu, menstruālā cikla traucējumu – amenorejas, dismenorejas ārstēšanai, kā arī epilepsijas, bezmiega un pastiprinātas nervozitātes gadījumā.

Eļļas izvilkumu – kompresēm angīnas, iekaisušu limfmezglu un dziedzeru iekaisuma mazināšanai.

Lakstu un lapu uzlējums: 3 ēdamkarotes sasmalcinātas drogas aplej ar 1 glāzi verdoša ūdens, vāra uz mazas uguns 5 – 10 minūtes, nokāš karstu, atdzesē. Eļļas izvilkums: drogu sasmalcina, aplej ar labi izkarsētu, karstu saulespuķu eļļu, atstāj 1 mēnesi ievilkties, trauku tur siltā vietā, palaikam saskalina, vēlāk nokāš. 

Svaigā veidā meža zemeņu augļus lieto kā diētisku līdzekli anēmijas gadījumā, aknu, žultspūšļa, liesas, kuņģa, nieru slimību ārstēšanā, ginekoloģiskas asiņošanas un mazasinības gadījumā. Tautas medicīnā zemeņu tēju lieto pret sklerozi, hipertoniju, zarnu darbības regulēšanai. Ārīgi – ekzēmu, sastrutojumu un čūlu ārstēšanai. Zemeņu lapu novārījums der pret caureju, svīšanu naktīs, vielmaiņas traucējumiem (pumpas, izsitumi, pinnes, furunkuļi). Tēju dzer arī saaukstēšanās gadījumos un lai samazinātu cukura daudzumu asinīs .





Informācija - pēc manas pašas pieredzes, šis tas no intereneta lapas http://dabasspeks.com/category/arstniecibas-augi/   http://www.herbal.lv/   http://augi.ucoz.lv/load/arstniecibas_augi/1 un manā īpašumā esošām grāmatām : Ārstniecības augi Dziednieka rokasgrāmata, Ārstniecības augi un to lietošana aut. J.Ligers, Ārstniecības augi veselībai, Veselības grāmata un Zāļu tējas..

Visa laba Jāņu zāle

Lieliem soļiem tuvojas saulgriežu nakts, jāsteidz lasīt ārstniecības augus ziemas slimošanas brīžiem un vienkārši garšīgai tējai lietainiem un saltiem ziemas vakariem.

Tā nu varu atskaitītes pati sev - gaiļbiksītes savāktas,

 raspodiņi savākti un turpināšu vēl vākt. Kumelītes pirmā porcija žāvējas, ceļtekas tiek vāktas..


līdz Jāņiem jāpaspēj savākt bērzu lapas un jāgriež pirts slotas.
 Rabarberi arī līdz Jāņiem jāsagatavo ziemai, mēs parasti savāram zaptē ar banāniem vai kastītēs sasaldējam ziemai. Pirmās porcijas dilles tiek saldētas.

Jāsašķin madaru ziedi - tos parasti pievienoju ķimeņu sieram gatavošanas laikā
Šonedēļ vēl jālasa margrietiņu ziedi, vībotņu galotnes, māllēpju lapas, panātru baltie ziedi.
Dārzā jau ņemamas melisas, piparmētras un nātres - jā, es tās speciāli audzēju, jo savvaļā :) man tās neaug.

Drīz (izskatās, ka jūlija sākumā) pienāks laiks arī liepziediem, asinszālei un vīgriezēm

Kā mums gāja Cimdu konferencē

Ieskats konferencē:

un zibakcija
paldies Ceitai par bildēm

https://www.youtube.com/watch?v=n8yklEMRq7w

Cimdi, cimdi - konference

 Latvijas Nacionālais kultūras centrs sadarbībā ar Tautas tērpu centru «Senā klēts» no 2014 gada 5 līdz 7. jūnijam Rīgā rīko Starptautisko konferenci «Cimdu pasaule»
Būs tautas lietišķās mākslas eksperti un cimdu zinātāji no Latvijas, Norvēģijas, Kanādas, Igaunijas, Zviedrijas un citām valstīm.
6. jūnijā plkst. 14:14 Rīgā Stacijas laukumā notiks zibakcija, kur ikviens varēs 15 min publiski adīt cimdus!! Jē, labais!
Es nevarēju laist garām šo pasākumu, esmu pieteikusies uz konferenci kā klausītāja un ceru, ka varēšu iemūžināt šo pasākumu arī bildēs. Dalības maksa mani nebiedēja, ceru tur daudzus pazīstamus tur satikt!
Ielieku konferences programmu, ja nu vēl kādu ieinteresēju :

Starptautiska praktiska konference CIMDU PASAULE
2014.gada 5. - 7.jūnijs Rīga, Latvija

Ceturtdiena, 5. jūnijs

12.00 - 12.30        Kafijas pauze

15.00 - 17.00        Iepazīšanās ar Rīgu un tās apkārtni

Līdz 17.00            Dalībnieku ierašanās Rīgā, iekārtošanās viesnīcā

18.00                    Izstādes „Cimdi” atklāšana Tautas mākslas centrā „Senā klēts”, tikšanās ar meistariem

19.00                    Vakariņas

Piektdiena, 6. jūnijs

Elizabetes iela 24, Rīga, Tallink hotel

9.00 - 10.00                   Dalībnieku reģistrācija

10.00 - 10.15        Konferences atklāšana

10.15 – 10.35       Cimdi Latvijas arheoloģiskajā materiālā

Irita Žeiere, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Arheoloģijas departamenta pētniece, Latvija

10.40 – 11.00       Cimdi Latvijā 20.gadsimtā

Aija Jansone, Dr. hist., Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūts Etnoloģijas nodaļa, Latvija

11.05 – 11.25       Cimdi Igaunijas salās

Rīna Tomberga (Riina Tomberg) Tartu Universitātes Vīlandes Kultūras akadēmijas Tautas tekstila departamenta lektore, Igaunija

11.30 – 11.50       Vilnas cimdi no Zviedrijas

Ingrīda Stremvalla (Ingrid Strömvall), Vastarvetas Vesterjētlandes reģionālās amatniecības padomes direktore, Zviedrija

12.30 – 12.50       Selbu cimdi no Norvēģijas

Brigita Odena (Brigitt Oden), Malvikas un Selbu kuratore, Norvēģija

12.55 – 13.15       Noslēpumainie cimdi Frīzu muzejā

Gieneke Arnoli (Gieneke Arnolli), Frīzu muzeja tekstila un apģērbu kolekcijas kuratore, Nīderlande

13.20 – 13.40       Cimdi Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krājumā

Inita Heinola, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Vēstures departamenta Etnogrāfijas nodaļas galvenā glabātāja, Latvija

13.40 – 14.00       Igaunijas cimdu adīšanas tradīcijas un mūsdienu versijas

                             Kristi Joste (Kristi Jõeste), Igaunijas cimdu meistare, Tartu Universitātes Vīlandes Kultūras akadēmijas lektore, Igaunija

14.00 -15.00         Pusdienas

14.14                   Zibakcija

15.30 – 15.50       Norvēģu cimdu kolekcija

Anemore Sundbē (Anemore Sundbø), tekstila dizainere un aušanas skolotāja, Norvēģija

15.55 – 16.15       Konferences noslēgums

10.00 - 18.00        Amatniecības darbnīcas

18.00 - 19.30        Vakariņas

Sestdiena, 7. jūnijs

9.00-14.00            Gadatirgus apmeklējums Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā, tikšanās ar muzeja darbiniekiem un iepazīšanās ar etnogrāfisko cimdu krājumu

14.00 - 15.00        Pusdienas

Anniņas jeb Rušņas 2.7 pavasara brīvmirkļi

Atbrauca pie manis Anna un atvēra savu somu - te man tādi trauki, daži ne visai patīk, bet nu ko Tu saki par to?

Ko es saku? Es esmu sajūsmā - abas baltās vāzes un šķīvji jau pie īpašniekiem...tieši te es redzu radošā jaunatne ir ! Ja Tev patīk, tad te var redzēt vēl Anna

Ausekļa dzirnavas un kā es dziju krāsoju

Liels paldies Ausekļu dzirnavu saimniekam Mārtiņam un visai viņa kuplajai saimei par jauku uzņemšanu un šī pasākuma noorganizēšanu! Neliels ieskats pasākumā un darbos, kas tur notika:

 

 Amatnieki sabraukuši no visām malām

Piena separēšana un siera siešana tika demonstrēta

 garšīgās pankūciņas tika ceptas un piedāvātas

 Mans iecienītais Gusto arī bija atbraucis - dievīgi kremi un skrubji, pirmo reizi redzēju arī matu eļļu,
būšot arī Jelgavas pilsētas svētkos :)

 daudz amatnieku, prieks, ka rūpnieciski ražoto preču praktiski nebija.

 Ausekļa dzirnavās visās ēkās ir muzeja cienīgas ekspozīcijas par un ap zemnieku un amatnieku dzīvi lauku sētā.
Te bija apskatāmi darba rīki, piederumi un arī darbu demonstrējumi

 alus mucas

 medus sviede

 pārtikas pārstrāde - maizes, gaļas un dārzeņu sagatavošana, cepšana un konservēšana

kā arī tīri sadzīviskas lietas no Ulmaņlaikiem līdz mūsdienām

 smēde un kalšana

 zāļu tējas, grozu pīšana un mācīšana

veco laiku veļas mazgāšana jeb velēšana

un es ar dziju krāsošanu:
pelašķi, sīpoli augšā
madaru saknes un 3 nedēļas rūgušas ilzītes apakšā

 ar termometru vaktēju madaru sakņu vārījumu, lai nepārsniegtu 70 grādus pēc Celsija
sarkano diemžēl man neizdevās dabūt, lai arī zupa bija cerīga, laikam pie vainas tas, ka visu ziemu kaltētas tās saknes bija.
Smuki vec rozīgi lillā sanāca.
Daļa no sakrāsotajām dzijām:

 Izķēra tā, ka palika tik pāris zaļās dzijas. Pēc cilvēku atsaucības spriežu, ka jāsāk pastāvīgi ar šo arodu ņemties.

 Te mēs atelpas brīdī

un te mēs visi, kas atbraukuši no Dobeles amatu mājas, saulē tā kārtīgi nodegušas, bet priecīgas